Anahorēts
No ''Vēsture''
Anahorēts (gr. anachōrētēs, gr. anachōreō - aiziet, atgriezties) - vientuļnieks, eremīts, ticīgais, kas pametis laicīgo ļaužu sabiedrību, lai savu dzīvi veltītu Dievam.
Literatūra par šo tēmu
- Trūps H. Katoļu Baznīcas vēsture. - Rīga: Avots, 1992.
- Latvijas padomju enciklopēdija. - Galvenā enciklopēdija redakcija: Rīga, 1981., - 227. lpp.