Anahorēts

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Anahorēts (gr. anachōrētēs, gr. anachōreō - aiziet, atgriezties) - vientuļnieks, eremīts, ticīgais, kas pametis laicīgo ļaužu sabiedrību, lai savu dzīvi veltītu Dievam.

Literatūra par šo tēmu

  • Trūps H. Katoļu Baznīcas vēsture. - Rīga: Avots, 1992.
  • Latvijas padomju enciklopēdija. - Galvenā enciklopēdija redakcija: Rīga, 1981., - 227. lpp.