Būvmeistars

Būvmeistars - namdaris, būvniecības darbu vadītājs, arī pilsētas rātes pilnvarots un algots meistars viduslaikos, kurš uzraudzīja visu būvniecību pilsētā. Bez civilbūvju uzraudzības tā pienākumos bija arī nocietinājumu mūru un torņu, krasta stiprinājumu, tiltu, slūžu u.c. inženiertehnisko būvju celšana un uzraudzība.

Rīgas pilsētā amats pirmo reizi avotos parādās 1545. gadā - pilsētas būvmeistars bija H. Kuncs. Ievērojamākie Rīgas būvmeistari bijuši: G. Frēse (amatā 1576-1602), B. Bodekers (amatā 1608-1618), R. Bindenšū (amatā 1675-1698), K. Meinerts (amatā 1734-1754, J.P. Leihts (amatā 1754-1789), K. Hāberlands (amatā 1789-1796), J. Grēns (amatā 1815-1844). 19. gs. vidū amatu pārdēvēja par pilsētas galveno arhitektu.