Enkurnieki

Enkurnieki - palīgamats viduslaikos (kas līdzīgs mūsdienu locim ostās), kur pamatfunkcija bija paņemt no Daugavas augšteces nākošās liellaivas vai plostus tauvā un, apejot šķēršļus, tos novadīt līdz šķirošanas vietām Daugavas salās vai piekrastē. Brālība dibināta 1610. gadā. Pilsētas likumos bija noteikts, ka neviens plosts vai strūga nedrīkst ienākt pilsētas ūdeņos bez vietējā enkurnieka. 18. gs. brālībā bija 25 meistaru vietas, taču realitātē enkurnieku bija mazāk, attiecīgi, sezonas laikā nodarbināja algādžus.

Plostus un strūgas enkurnieki pārvietoja ar vinčas un tai trosē piestiprināta enkura palīdzību. Enkuru iemeta upē vajadzīgajā vietā un, uztinot trosi vinčai, aizvadīja peldlīdzekli līdz enkuram. Pēdējais enkurnieku amata reglaments tika apstiprināts 1879. gadā, bet 1880-to gadu beigās enkurnieku mata brālību likvidēja.

Literatūra par šo tēmu

• Zauers Alvils. Šteinhaueri un viņu laiks. - Biznesa augstskola Turība: Rīga, 2014, 15-16. lpp. ISBN 978-9984-828-88-6