Gājēji

Gājēji - bezzemnieki kalpi lauksaimniecībā, zemniecības pamatmasa jeb lielākā daļa. Vēstures avotos minēti līdz ar muižu izveidošanos kad tika pielīdzināti dzimtļaudīm, taču saglabāja ierobežotu pārvietošanās brīvību dzīves un darba vietas meklējumos muižas (vai pagasta) robežās. Gājēji reti kad pameta muižu, bet bieži mainīja sētas, kurās kalpoja, tādējādi esot muižas iekšējais mobilais darbaspēks. XIX gs. zemnieku tiesību avotos gājējus dēvē arī par dienestniekiem.

Literatūra par šo tēmu

• Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Divergens: Rīga, 2001., 26. lpp.

Resursi internetā par šo tēmu

• Andrejs Plakans, Čārlzs Vezerels. Patrilineārā ģenealoģija, uzvārdi un ģimenes identitāte: Krievijas impērijas Baltijas guberņas 19. gadsimtā. // Latvijas arhīvi