Inteliģence

Inteliģence (no lat. intellegens - "saprotošais"; kr. интелигенция) - atkarībā no konteksta:

• 1. Vēsturiski romiešu leģiona veterānu kohorta, komplektēta no ilgu dienestu pieredzējušiem karavīriem, kas kaujas laukā atradās rezervē un konsula vadībā iesaistījās cīņā tikai īpaši bīstamās un bezcerīgās situācijās.
• 2. XIX-XX gs. Krievijas impērijā apzīmējums izglītotai iedzīvotāju daļai, kas nebija pierakstīta nevienai iedzīvotāju kategorijai (kā sociāls starpslānis izveidojās no t.s. raznočinciem) - "ne fiziskā darba veicēji": inženieri, žurnālisti, aktieri, skolotāji, mākslinieki, liela daļa zemāko kategoriju valsts dienesta kalpotāju, zinātnē nodarbinātie zemāko kategoriju darbinieki (ja augstskola absolvēta ar izcilību, tika piešķirts muižnieka rangs, t.i. šāda persona - jau zinātnes elitei piederīgais, - netika pieskaitīta pie inteliģences) u.c.
• 3. PSRS lietots apzīmējums iedzīvotāju slānim ar augstāko vai nepabeigtu augstāko izglītību, kuri nebija ne strādnieki, ne zemnieki, ne valsts pārvaldes aparātā strādājošie - intelektuāla un radoša darba veicēji. "Sabiedrības starpslānis, ko veido dažādu sabiedrības šķiru pārstāvji."
• 4. Sociālajā ideālā tas bija optimālāko indivīda personisko kvalitāšu raksturojums, par inteliģentām 20. gs. Krievijas impērijā un PSRS dēvējot personas, kurām raksturīga ir empātija, smalkjūtība un pieklājība savstarpējās attiecībās, plaša erudīcija, atvērtība jaunai informācijai, nerimstoša interese par pasauli, tieksme uz ideālo un spēja nesavtīgi palīdzēt, t.i. īpašības, kas, pateicoties audzināšanai ģimenē, piemīt lielai daļai izglītoto un radošo ļaužu otrajā/trešajā paaudzē. A.Čehovs kā inteliģenci raksturojošo lielumu izvirzīja spēju sajust un saprast otra cilvēka pasaules skatījumu (умение чувствовать другого, понять точку зрения другого). Tas bija sociālais ideāls, lielā mērā kopēts aristokrātijas uzvedības modelis, uz kuru vajadzēja tiekties visiem, kas sevi uzskatīja par inteliģentiem. Protams, reālajā dzīvē daudzi no tiem, kas sevi uzskatīja par inteliģentiem sociālā statusa pēc, nebūt tādi nebija savā pasaules skatījumā un kultūras līmenī.

Literatūra par šo tēmu

• Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., 172.-173. lpp.

Resursi internetā par šo tēmu

• Интеллигенция в энциклопедии «Кругосвет»
• Интеллигенция - Малый энциклопедический словарь Брокгауза и Ефрона
• Интеллигенция - Толковый словарь русского языка Ушакова
• Интеллигенция - Большая советская энциклопедия
• Интеллигенция - Словарь по общественным наукам
• Интеллигенция - Энциклопедия социологии
• Успенский Б. Русская интеллигенция как специфический феномен русской культуры.
• Д.С.Лихачев. О русской интеллигенции.