Kerenskis Aleksandrs

Aleksandrs Kerenskis (Александр Фёдорович Керенский, 1881.–1970.) - jurists, politisks darbinieks Krievijas impērijā.

Dzimis 1881. g. 22. aprīlī (4. maijā), Simbirskā, Krievijas impērijā. 1903. gadā absolvējis Pēterburgas universitātes Juridisko nodaļu. Kopš 1904. gada zvērināts advokāts. 1905. gada decembrī arestēts aizdomās par dalību eseru kaujas grupā. Kā advokāts piedalījās daudzās tā laika skaļās tiesas prāvās: Ļenas zelta raktuvju strādnieku apšaušanas izmeklēšanā, Beilisa prāvā, procesā pret Valsts Domes sociāldemokrātu frakciju u.c. Krievijas IV Valsts domes deputāts, arī priekšsēdētājs, ievēlēts no darbaļaužu (Трудовая группа) saraksta. Pēc Nikolaja II atteikšanās no troņa no eseru partijas (iestājās partijā 03.1917.) ievēlēts par Petrogradas Padomes Izpildu komitejas priekšsēdētāju. Valsts domes Pagaidu komitejas loceklis, Krievijas Pagaidu valdības tieslietu ministrs (2.03.-5.05.1917.), vēlāk kara un jūras lietu ministrs (05.-09.1917.). No 1917. gada 8. jūlija līdz 25. oktobrim Pagaidu valdības ministru priekšsēdētājs, no 30. augusta – armijas virspavēlnieks. 1918. gadā devās uz Parīzi organizēt atbalstu "baltajai armijai" pilsoņu karā. Miris 1970. gada 11. jūnijā Ņujorkā, ASV.