Kusara
| |
| valdnieki: |
|
Kusara jeb Kussara (angl. Kussara, vāc. Kuššara, fr. Kussar, kr. Куссара) - pilsētvalsts Mazāzijas centrālajā daļā XIX-XVIII gs., kuras robežas sniedzās no Tuza ezera līdz Mazāzijas Tauru kalnu grēdas pārejām, ietverot lielu daļu Galisas upes baseina. Valsti vadīja ģinšu vecāko sapulce, monarhs (rubaums un rubatuma), kā arī troņmantnieks (rubisimiltums). XVIII gs. tās karaspēku veidoja 40 kaujas rati un 1400 kājnieki. Sabiedrība tradicionāli iedalījās 3 kārtās: 1) brīvie, pilntiesīgie kopienas locekļi (pie kuriem piederēja gan elite, gan brīvie zemkopji), 2) pusbrīvie, kas bija atkarīgi no vadoņu-valdnieku, tempļu vai brīvo personu gribas, 3) vergi. Sociālā stratifikācija sabiedrību iedalīja: 1) elite, jeb aristokrātija (valdnieks, tā radinieki, dižciltīgie, priesteri, valdnieka kalpi-ierēdņi, 2) zemnieku kopienas ar savu zemi, 3) amatnieki un zemnieki, kas apstrādājamo zemi saņēma par dienestu vai darbu lietošanā. Sabiedrības pamatmasu veidoja brīvie kopienas locekļi. Piederība pie kopienas bija pamatnosacījums zemes gabala iegūšanai no kopienas zemes fonda un pilsoņa tiesībām. Par to bija jāpilda virkni pienākumu kopienas labā: piedalīšanās sabiedriskajos darbos, karadarbībā. Pildot darbus valdnieka vai tempļa labā, strādnieki atradās to apgādībā. Rabauma Anitas laikā tika iekarota Hata, Nesa un vēl virkne nomu. Galvaspilsēta tika pārcelta uz Nesu. Iekarojumu ceļā paplašinot savu teritoriju - pakļaujot apkārtējās nomes (Hati, Puruskanda, Calpa, Salitavara u.c.), - XVII gs.p.m.ē. rabaums Labarns I (~1680.-1650. g.p.m.ē.) izveidoja Hetu valsti.
Literatūra
- История Древнего мира. Зарождение древнейших классовых обществ и первые очаги рабовладельческой цивилизации. / В 2-х томах. Часть 2. Передняяя Азия. Египет. / Под редакцией Г. М. Бонгард-Левина. - Москва, 1988
- Jörg Klinger. Die Hethiter. - C.H. Beck: München, 2007, ISBN 9783406536250.
