Labieši
No ''Vēsture''
Labieši (latv.) - augstākā kārta senlatviešu apdzīvotajā teritorijā līdz XIV-XV gs. Pēc XIII gs. lielākā daļa vai nu krita karos pret ordeni, daļa zaudēja sociālo statusu, kļūstot par zemneikiem, daļa vai nu kā tā sabiedrotie, vai daļa kā ordeņa vai Rīgas arhibīskapa vasaļi kļuva par muižniekiem un pieņēma vācu valodu, kļūstot par t.s. baltiešiem.
Literatūra
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Rīga: Divergens, 2001., 12. lpp.
