Masada

Masada (an./vc. Masada, fr. Massada, kr. Масада) – 25. g.p.m.ē. celts praktiski neieņemams, augstas klints (450 m virs Nāves jūras līmeņa) virsotnē uzbūvēts cietoksnis Romas impērijas Palestīnas provincē, netālu no Nāves jūras. Klints perimetru virsotnē apjoza 1400 m garš un 4 m biezs mūris. Slavens ar to, ka 67. gadā to par savu bāzi izvēlējās no Jeruzālemes tautas sacelšanās laikā padzītie sikariji (~1000 cilvēku). Vairākus gadus tie terorizēja apkaimes iedzīvotājus, izlaupot ciemus, nogalinot iedzīvotājus, pārņemot savā kontrolē apkaimē esošās balzama ieguves plantācijas, šī vērtīgā produkta ieguvi un tirdzniecību, tādējādi nodrošinot sevi ar finanšu resursiem. 71. gadā cietoksni ielenca soda ekspedīcija, pilnībā bloķējot to. 74. gada aprīļa sākumā tika pabeigta rampas izbūve, kas ļāva aplencējiem piekļūt cietokšņa rietumu sienai, un 16. aprīlī cietoksnis tika ieņemts.

Populāra leģenda vēsta, ka aplenktie fanātiķi pieņēmuši lēmumu nepadoties, bet mirt. Tā kā pašnāvība jūdaismā ir grēks, tika izlemts, ka 10 vīrieši nogalinās pārējos cietokšņa aizstāvjus, un pēc tam viens no viņiem nodurs pēdējos deviņus. Tādā veidā, tikai viens cilvēks izdarītu grēku - pašnāvību. Arheoloģisku apstiprinājumu šai leģendai nav.