Meddene
No ''Vēsture''
Medden (mūsd. Medene, Medumu pagasts) - apdzīvota vieta Sēlijā, mūsdienu Ilūkstes apr. no Eglaines upes rietumos līdz Daugavpilij austrumos - ziemeļu robeža bija Daugava, bet dienvidos sēļu zemes iestiepās tag. Lietuvā, bet Medden lokalizēta pie Medumu ezera (uz dienvidrietumiem no Daugavpils). Vēstures avotos pirmo reizi tiek minēta pāvesta Inocenta IV 1254. gada 23. maija apstiprinājuma aktā par Teitoņu ordeņa Livonijas lielkomturijas tiesībām uz sēļu zemēm. Vēlreiz vietvārds tiek minēts 1261. gadā 7. augusta Mindauga dāvinājuma aktā par sēļu zemju atdošanu Ordenim (terram, que Selen dicitur, videlicet Meddene, Pelone, Maleysine, Thovraxe, cum suis attinenciis).
Litaretūra
- Bilķins, V. Sēlija un Dienvidkursa. - Sēlzemnieks: Mineapole, 1992.
- Šterns I. Latvijas vēsture 1180-1290. Krustakari. - Latvijas vēstures institūta apgāds, Rīga, 2002, 184., 262., 429. lpp.
- Liv-, Est- und Curländisches Urkundenbuch. / F.G.Bunge Hrsg. u.a. Bd. I, - Reval, 1853, n.363. Kolonnen 461-464