Mošeja

Mošeja (no ar. masdžid, sp. mezquita, it. moschea, fr. mosquée, vc. Moschee), padomju laika literatūrā arī no krievu valodas aizguvums mečete (tur. mesdžit, tat. Мәчет, kr. мечеть) – islamā lūgšanu nams, dievnams, ēka kulta rituālu izpildei. Ņemot vērā, ka salat laikā dievlūgšana notiek stāvot, klanoties un tupot uz ceļiem, mošejā nav ne krēslu, ne ķebļu. Lūgšanas telpa ir ļoti vienkārša, izklāta ar paklāju, un tā ir vienmēr vērsta pret Meku.

Skat. arī minarets