Pagaidu atkarīgie zemnieki

Pagaidu atkarīgie zemnieki (kr. временнообязанные крестьяне) - bijušo dzimtcilvēku kategorija, kuri pēc 1861. gada zemnieku brīvlaišanas vēl nesaņēma izpirkšanai iedalītu zemi. Par zemes lietošanu pagaidu atkarīgie zemnieki maksāja obroku vai kunga tiesu. To pagaiu atkarības laiks sākotnēji netika noteikts. Muižnieks kļuva par šo zemnieku aizbildni un tam saglabājās arī muižas policijas tiesības, varēja mainīt ciema kpienas pašpārvaldes administrāciju. 1870. gada februārī 66,59% pagaidu atkarīgajiem zemniekiem ļāva sākt izpirkt zemi. Saskaņā ar 1881. gada 28. decembrī imperatora parakstīto likumu pagaidu atkarīgajiem zemniekiem iedalītā zeme obligāti bija jāizpērk sākot ar 1883. gada janvāri.

Literatūra

• Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Divergens: Rīga, 2001., 28. lpp.

---

• Зайончковский П. А., Отмена крепостного права в России, 3 изд., - Москва, 1968.

Resursi internetā par šo tēmu

• Значение слова "Временнообязанные крестьяне" в Большой Советской Энциклопедии