Pieci islama pīlāri
No ''Vēsture''
Pieci islāma pīlāri - islāmā katra musulmaņa pamatpienākumi ticības realizācijai, jo ikviena darbība tiek veikta, lai pielūgtu Dievu un Viņu labvēlīgi noskaņotu. Specifiskie pielūgsmes akti tiek dēvēti par "pieciem islāma pīlāriem", kas ir musulmaņu garīgās dzīves pamatā. Šo pienākumu izpilde ir katra ticīgā pienākums.
- Apliecinājums vienīgajam Dievam (al-šahada) - ticības deklarācija, sastāv no diviem apgalvojumiem. Pats galvenais ir liecinājums, ka ir tikai viens Dievs un neviens cits kā tikai Dievs, un Muhameds ir viņa pravietis. Šo ticības apliecinājumu musulmaņi atkārto vairākas reizes dienā gan azana laikā, gan obligātās lūgšanas salatas laikā. Šāda reliģiska prakse palīdz islāmticīgajiem pieturēties pie savas ticības. Vairākkārtēja Dieva piesaukšana liek tiem atcerēties Dievu un saprast savu niecību visvarenā un visžēlīgākā Kunga priekšā. Jebkurš var kļūt par musulmani neskatoties uz izcelšanos, nacionalitāti, ādas krāsu, sociālo politisko vai ekonomisko statusu. Nemusulmanim, kurš ir nolēmis kļūt par islāma sekotāju, jādeklamē šahada, sakot: Lā - Ilāhā Ila Allah, Muhammadun Rasūlu Allah (nav cita Dieva kā tikai Dievs, un Muhameds ir viņa pravietis").
- Lūgšanas (al–salāt) - Dieva, Radītāja pielūgšana piecas reizes dienā. Tas ir neaizvietojams veids kā iegūt Dieva labvēlību un žēlsirdību. Musulmaņi to praktizē piecas reizes dienā: gaismai austot, pusdienlaikā, pēcpusdienā, pēc saules rieta un naktī (fadžr, zuhr, asr, maghrib, iša). Salata demonstrē ne tikai musulmaņu cieņu pret Dievu, tas vienlaicīgi apliecina ticību pasaules gala drīzai atnākšanai, un īstenticīgā gatavību stāties Pastarās tiesas priekšā. Parasti, pēc šo obligāto lūgšanu veikšanas, musulmaņi izpilda dua, kas nozīmē personīgo lūgšanu, kurā viņi pateicas Dievam un lūdz tam labu veselību, labklājību, laimi un atbalstu slimību laikā. Korāna vārsmu deklamēšanai jābūt veiktai skaļā balsī vai pie sevis, atkarībā no lūgšanas laika. Ja salata ir izpildāms tikai arābiski, tad dua ir izpildāms jebkurā valodā un diennakts laikā. Muedzinu veikto ticīgo sasaukšanu uz lūgšanu, kas tiek izpildīta arābu valodā, sauc par azanu. Musulmaņi, kuri dzīvo tālu no mošejām, bieži lieto īpašus stundu sarakstus, lai ievērotu precīzu dievlūgšanas laiku. Jau kopš seniem laikiem, šādi stundu saraksti tiek lietoti balstoties uz astronomiskajiem datiem. Lūgšanu rituāls ir komplicēts un atkarīgs no dievlūgšanas laika, piemēram, rīta lūgšana sastāv no 2 daļām, vakara - no trīs daļām, bet pārējās sastāv no četrām daļām. Katra daļa sastāv no lūgšanām, kuras ir jāizpilda stāvot kājās, klanoties, ar galvu pieskaroties zemei. Katrā no minētajām pozīcijām ir jādeklamē noteiktas Korāna vārsmas arābu valodā. Kopējā lūgšanā imams, vada dievlūdzējus, kas izvietojas rindās aiz viņa. Piektdienas pusdienas lūgšana ir svarīgākā nedēļas lūgšana, kad musulmaņiem ir nosacījums - lūgt Dievu kopā ar citiem ticības brāļiem.
- Žēlastības dāvana (zakāt) - īpašs Dieva slavināšanas un pateicības veids, kas izpaužas 2,5% (no ienākumiem un īpašumiem) nodokļa maksāšanā, lai palīdzētu sabiedrības nabadzīgajiem un sociāli visneaizsargātākajiem locekļiem. Zakats tiek maksāts reizi gadā, un tā uzdevums ir attīrīt musulmaņus no mantkārības un ir apliecināt Dievam, ka nauda, kuru tie nopelna pateicoties Dievam, tiek tērēta ne tikai savām personīgajām vajadzībā, bet arī trūkumcietējiem. Parasti zakatu iekasē vietējo mošeju iestādes visā pasaulē. Šo nodokli nedrīkst izlietot mošeju administrācijas uzturēšanai vai citu garīgo personu darba apmaksai, bet tas ir izlietojams un izdalāms noteiktam personu lokam - atraitnēm, bezpajumtniekiem, bāreņiem, maksātnespējīgiem parādniekiem un trūkumcietējiem, - lai nodrošinātu ekonomisko taisnīgumu. Zakata naudas nemaksāšana ir viens no lielākajiem grēkiem islāmā.
- Gavēnis (al–saum) - īpaša gavēņa un rituālu praktizēšana svētā mēneša ramadāna laikā. Saskaņā ar Korānu, musulmaņiem ir jāievēro gavēnis, lai Dievam izrādītu savu padevību un pazemību. Sauma ilgst no rītausmas līdz saulrietam, tas māca musulmaņiem pacietību, izturību un paklausību Dievam. Gavēņa laikā, musulmaņi iegūst mieru, iekšēju līdzsvarotību un izprot tos, kuri savas nabadzības dēļ ikdienas jūt patstāvīgu izsalkumu. Tādējādi, caur gavēni musulmaņi kļūst tuvāki Dievam. Gavēnis priekš musulmaņiem nozīmē, neēst jebkāda veida ēdienu, nedzert (pat ūdeni) un nestāties seksuālās attiecībās no ausmas līdz rietam. No garīgā un morālā aspekta, gavēnis nozīmē cilvēkam iemācīties cīnīties pašam ar sevi un gremdēties pašapcerē. Lielākais gavēnis ir jāievēro ramadāna laikā. Ramadāns ir musulmaņu lunārā kalendāra devītais mēnesis, kas tiek uzskatīts par svētu, jo tieši šajā mēnesī 610. gadā Muhameds saņēma pirmo atklāsmi jeb Korāna aijātu. Ramadāna gavēnis ir obligāts reliģisks pienākums jebkuram, kas sevi uzskata par musulmani, taču apzinīgs musulmanis ievēro arī citus gavēņus. Sauma ir fiziski grūta un tāpēc no tās atbrīvotas ir grūtnieces, ar krūti barojošās māmiņas, kā arī veci vai slimi cilvēki. Ramadāna laikā, visa ģimene ceļās agri no rīta, pirms rītausmas, lai ieturētu maltīti, kas saucas suhūr. Šī maltīte, kas tiek gatavota no attiecīgajam reģionam pierastiem pārtikas produktiem, stiprina musulmaņus pirms dienas gavēņa uzsākšanas. Pēc saulrieta musulmaņi ietur maltīti, kura saucas par iftarii. Saskaņā ar pravieša Muhameda iedibināto tradīciju, sākumā ēd dateles, kā arī citus augļus, tad tie veic vakara lūgšanu, pēc kuras seko vakariņu maltītes ieturēšana, kas parasti norit ģimenes un plašā draugu lokā. Pirms gulētiešanas, ir nepieciešams veikt īpašu lūgšanu, kas saucas taravih, kas ilgst stundu un pat ilgāk. Katru ramadāna nakti musulmaņi pilda 20 daļas no taravih salat. Gavēņa mēnesim beidzoties, ticīgais ir izlasījis visu Korānu (vairāk nekā 6000 vārsmu).
- Svētceļojums (hadž) - svētceļojums uz Meku. Katram musulmanim vismaz reizi mūžā ir jāveic svētceļojums uz Meku, protams, ja vien viņš fiziski un finansiāli var to izdarīt. Tas ir laiks, kad ticīgais norobežojas no pasaules, lai pagrieztu savu seju pret Dievu un meklētu pie Viņa piedošanu par visiem dzīves laikā izdarītajiem grēkiem un pieļautajām kļūdām. Svētceļojuma mērķis ir atgādināt par visu cilvēku vienlīdzību un pienākumu veltīt sevi Dievam. Hadža rituāls atgādina ticīgajiem pravieša Ābrama, viņa sievas Hadžāras un viņu dēla pravieša Ismaila upuriem. Pašreizējās Sauda Arābijas teritorijā atrodošos pilsētu Meku ir cēlis Ābrams un Ismails kā pirmo ’’Dievlūgšanas māju’’, un tā veltīta Dievam. Hadža notiek vairākas dienas un to ir jāveic musulmaņu lunārā kalendāra divpadsmitā mēneša pirmajā daļā, kas saucas zul - Hidž. Var apmeklē arī pravieša Muhameda kapa vietu, kas atrodas Medinā. Ņemot vērā, ka Hadžs ir viens no islāma pīlāriem, tas jāpilda jebkuram musulmanim, kura veselība un finanses atļauj doties ceļojumā. Tos, kuriem nav veselības vai nav līdzekļu, nesoda, jo Dievs nevienam nespiež izpildīt vairāk, nekā ir cilvēka spēkos. Šādiem cilvēkiem, lai Pastarā dienā Dievs būtu žēlīgs, ir jāpilda citi rituāli. Tuvojoties svētajai zemei, svētceļnieki saģērbjas īpašās baltās drēbēs (ihram), un šādi simboliski atstāj aiz sevis materiālo pasauli, lai veltītu sevi Dievam un izlūgtos paradīzi.
Ticību realizē džihādā.
