Postglosatori
No ''Vēsture''
Postglosatori (jaunlat. postglossatores, no glosas) jeb konsiliatori (jaunlat. consiliators no lat. consilium - "padome") - pēc XIII gs. Rietumeiropā virziens jurisprudences teorijā, kas pamatā pievērsās Justiniāna kodifikācijas un Pandektu komentēšanai. Savā darbā galvenokārt pamatojās uz glosatoru piezīmēm (glosām). Visbiežāk postglosatori bija laicīgo un garīgo zemes kungu padomnieki tiesību jautājumos, kā arbitri piedalījās strīdu izšķiršanā, universitātēs pasniedza romiešu tiesības. Recipēja romiešu civiltiesības, lai tās varētu izmantot privāttiesiskajās attiecībās Eiropā.
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 170. lpp.
- Svešvārdu vārdnīca. - Liesma: Rīga, 1978., 256. lpp.
- Hermann Lange. Römisches Recht im Mittelalter I : Die Glossatoren. - München, 1997
- Gerhard Otte. Dialektik und Jurisprudenz. Untersuchungen zur Methode der Glossatoren. - Frankfurt am Main, 1971