Purva mimansa

Purva mimansa (sanskr. purva mimāṃsā - "pirmie meklētāji") jeb mimansa (sanskr. mimāṃsā, मीमांसा - "meklētāji") - ortodoksāls indiešu filosofijas virziens, izveidojies V-IV gs.p.m.ē., kas uzskatīja, ka vēdās nav atklāsmes šī vārda visaptverošā nozīmē, un tajās apkopotajām reliģiskajām un filosofiskajām atziņām nepieciešams loģisks pamatojums. Šajā sistēmā īpaši liela nozīme tika piešķirta brahmaņiem. Mācības pamatā ir pārliecība, ka galīgā atbrīvošanās no iemiesotības - mokša, - nevar tikt racionāli izskaidrota un nav panākama ar zinātnes vai kādas apzinātas piepūles palīdzību. Galvenais uzdevums ir konsekventi pildīt sabiedrisko un reliģisko pienākumu - dharmu, - t.i. ievērot rituālus un paražas. Dharmas ievērošana pati par sevi, neatkarīgi no indivīda vēlmes, var to novest pie galīgās atbrīvošanās. Mimansa, tāpat kā sankhja, atzina garīgā un materiālā pirmssākuma pastāvēšanu pasaulē. Mācība pirmo reizi tika izklāstīta t.s. "mimansa sutrās", kuras piedēvē Džaimini (III gs.p.m.ē.). Vēlākie komentatori akcentēja mācības teoloģisko aspektu un purānu ietekmē attīstīja personīgas dievības koncepciju.

Literatūra

Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., 276. lpp.

The Cultural Heritage of India, Bd. 1: The Early Phases. / Ed. Sarvepalli Radhakrishnan - Calcutta, 1970
Chatterjee, Satischandra; Datta, Dhirendramohan. An Introduction to Indian Philosophy. - University of Calcutta: Calcutta, 1984

Lars Göhler. Wort und Text bei Kumārila Bhaṭṭa: Studie zur mittelalterlichen indischen Sprachphilophie und Hermeneutik, Europäische Hochschulschriften. // Reihe 20, Philosophie ; vol. 468, Lang, 1995, ISBN 3-631-48821-1

Resursi internetā par šo tēmu

Purva mimansa

Literatūra

Resursi internetā par šo tēmu

Navigācijas izvēlne

Apskates

Dalībnieka rīki

Navigācija

Meklēt