Vācijas armijas 6. rezerves korpuss

Vācijas armijas VI rezerves korpuss (vc. VI. Reservekorps) - Vācijas bruņoto spēku operatīvā vienība Latvijas Neatkarības kara laikā, saformēta 1919. gada ziemā no Kurzemē un Lietuvā izvietotajām okupācijas armijas daļām, kuras netika evakuētas uz Vāciju. Pamatā 1. gvardes rezerves divīzijas (no 04.02.), Dzelzsdivīzijas, landvēra pulkiem u.c. vienības. Pakļauts Ziemeļu robežapsardzes virspavēlniecībai. Štāba atrašanās vieta bija Lībava (mūsd. Liepāja). 1919. gada februārī korpusā bija aptuveni 3 800 000 vīri. Komandieris Rīdigers fon der Golcs (02.02.-03.10.1919.)

• Liepājas gubernatora garnizons (Gouvernement Libau, kom. von der Goltz)
• 1. gvardes rezerves divīzija (1. GdResDiv, kom. Tiede)
• Kurzemes brigāde (Brigade Kurland, kom von Hagen)
• 2. kājnieku brigāde (zusammengesetzte 2. Inf. Brig., kom. Fleischer)
• Šauļu brigāde (Brigade Schaulen, kom. Engelin)
• Dzelzsdivīzija

15.02.1919. fon der Golcs deva pavēli korpusam pievienoties Latvijas zemessardzei (t.s. landesvēram) karadarbībā pret Padomju Latvijas armiju, palīdzot zemessardzei ieņemt Ventspili (24.02.). Šajā laikā korpuss tka papildināts ar 45. rezerves divīzijas daļām, 86. kājnieku divīziju Lietuvā, kā arī brīvkorpusiem. Marta sākumā bija izstrādāts plāns lielinieku spēku sakaušanai, ieņemot visu Kurzemi un Rietumzemgali un izejot uz Lielupes līnijas. Uzbrukumā, kas sākās 3. martā, piedalījās 1. gvardes rezerves divīzijas 1. brigāde (~5000 vīri), Šauļu brigāde (~2400 vīri), Dzelzsdivīzija (~4000 vīri), Latvijas zemessardze (~4500 vīri, t.sk. ~600 latviešu daļu karavīri). Tuvojoties Rīgai, 6. korpusa daļas virzību apturēja, ļaujot pilsētu ieņemt landesvēra vienībām. Jūnija otrajā pusē visas korpusam pakļautās daļas atkāpās uz bāzes vietām, tika pamesta arī Liepāja (22.06.), savukārt štābs saņēma rīkojumu no Berlīnes pārdislocēties uz Jonišķiem. Sākās atsevišķu korpusu vienību kolektīva demobilizēšanās un pāriešana Vācu leģionā. 25. jūlijā ar feldmaršala Hansa fon Sekta pavēli 6. rezerves korpuss tika likvidēts, 12. augustā sākās korpusa daļu evakuācija uz Vāciju (2. brigādes štābs, majora grāfa fon Jorka grupa u.c.).

Tās vienības, kuras nevēlējās evakuēties, 31. jūlijā sāka apvienoties t.s. Baltenlandes grupā, vēlākajā Vācu leģionā. Vācijas valdība vairākkārt pieprasīja korpusa daļu pilnīgu evakuāciju, līdz 21. septembrī fon der Golcs Mītavā noslēdza vienošanos ar Pāvelu Bermontu par varas pāriešanu „krievu militāriestāžu” rokās vācu karaspēka ieņemtajos „bijušās Krievijas impērijas apgabalos”, bet Latvijā palikušie vācu spēki - Dzelzsdivīzija u.c. 6. rezerves korpusa daļas, - formāli pārgāja Rietumu brīvprātīgo armijas dienestā (3. oktobrī Kurzemē palikušās vācu armijas daļas oficiāli pārgāja Bermonta pakļautībā). Fon der Golcs un korpusa štābs 1919. gada 3 oktobrī devās uz Vāciju un korpuss kā vienota karaspēka grupa pārstāja pastāvēt.

• 

  Bauskas apkaimes ieņemšana 1919. gada martā

Literatūra par šo tēmu

• Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 260.-261. lpp. ISBN 9984-00-395-7

---

• Hermann Cron. Geschichte des Deutschen Heeres im Weltkriege 1914–1918. - Militärverlag Karl Siegesmund, Berlin, 1937
• Conrad Ernst von Goßler. Erinnerungen an den Großen Krieg dem VI. Reservekorps gewidmet. - Korn, 1919 - 155 S.

Resursi internetā par šo tēmu

• Die Ostfront im Ersten Weltkrieg (1914-1918)
• Haltung des Generalkommandos des VI. Reservekorps und seiner... - Oberösterreichische Landesbibliothek