Heikingi
baroni fon Heikingi (vc. von Heuking, Hevking, Heyking; kr. фон Гейкинг) - sena Livonijas vācbaltiešu bruņniecības dzimta, cēlusies no Reinzemes. Juliuss Heikings Livonijā ieradās 1490. gadā kā Ordeņa vasalis Piltenes apgabalā. Kurzemes bruņniecības matrikulā dzimta ierakstīta 1620. gadā, kļūstot par brīvkungiem. Kurzemē tika pieņemts arī dzimtas ģerbonis, kas ļoti līdzīgs Štrombergu ģerbonim, kaut dzimtas, šķiet, nav radniecīgas.
Ar savu izglītotību un sabiedrisko darbību uz Kurzemes dižciltīgo fona īpaši izcēlās Heikingu dzimtas Oksles muižas atzars. Benedikts Heinrihs (1688–1767) un viņa dēls Vilhelms Aleksandrs (1720–1771) bija Kandavas pilskungi, labi pārzināja jurisprudenci un tika sūtīti uz Varšavu kā Kurzemes bruņniecības deputāti, lai aizstāvētu muižnieku intereses Polijas seimā. Visspožāko karjeru panāca Vilhelma Aleksandra dēls Heinrihs Karls Benjamins (1751–1809), kurš sāka karjeru sākumā Polijas karaļa, vēlāk – Saksijas hercoga galmā, kur sākotnēji kalpoja par pāžu, bet vēlāk – par pilnvaroto dažādās politiskās un saimnieciskās ārzemju misijās, vēlāk Krievijas impērijas slepenpadomnieks un senators, savas dzīves gaitas sīki aprakstījis memuāros. Ar 1853. gada Senāta ukazu saņēma tiesības uz Krievijas impērijas barona titulu (pārapstiprināts 1862. un 1875. gadā).
No zināmākajiem dzimtas locekļiem minami: artilērijas majors fon Heikings, kurš krita varoņa nāvē 1672. gadā kaujā pie Kamenckas (H.Senkeviča romāna "Pans Volodijevskis" varoņa Ketlinga prototips); Krievijas impērijas senators Heinrihs Karls fon Heikings (1752-1809); Kurzemes literatūras un mākslas biedrības prezidents (1865-1869), Kurzemes vicegubernators Alfonss barons fon Heikings.
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika periodos dzimtas valdījumā bijušas: Vandzenes, Spārnes, Rūmenes, Cēres (Zehren) u.c. muižas.
Literatūra par šo tēmu
- Deutschbaltisches biograhisches Lexikon. – Wedemark, 1998. – S. 523.
