Štrandmani
fon Štrandmani jeb Štrandmaņi (von Strandmann, kr. фон Штрандманы) - zviedru izcelsmes vācbaltiešu bruņniecības dzimta Zviedru Vidzemē, vēlāk Krievijas impērijas Vidzemes un Igaunijas guberņās. Par dzimtas aizsācēju uzskatāms Dāvids Strandmans (David Strandtmann, 1630-1693), kurš kā karaļa ierēdnis ieradās Rīgā. Tā mazdēls kājnieku kapteinis Gustavs (Gustav von Strandmann, 1704-1778) 1740. gadā Luksemburgā par izcilu militāro dienestu saņēma Sv. Romas impērijas dižciltību un ģerboni. 1750. gadā fon Štrandmani ierakstīti Vidzemes bruņniecības matrikulā, bet 1827. gadā – Igaunijas bruņniecības matrikulā (jaunākā līnija). Laika gaitā dzimta sadalījusies divās līnijās:
- vecākā līnija, ko aizsācis Gustavs fon Štrandmans (Gustav Ernst von Strandmann, 1742-1803);
- jaunākā līnija, ko aizsācis ģenerālleitnants, Cirstu un Vāckalnu dzimtkungs Otto fon Štrandmans (Otto Magnus von Strandmann, 1746-1827).
No ievērojamākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Zviedru Vidzemes kara komisārs (kriegskommissar) Gustavs fon Štrandmans (Gustav Otto von Strandmann, 1676-1710); Krievijas armijas pilnais ģenerālis, Sibīrijas inspekcijas priekšnieks (fakt. vietvaldis) Gustavs fon Štrandmans (Gustav Ernst von Strandmann, kr. Густав-Эрнст фон Штрандман, 1742-1803); ceļotājs, arheologs pfalcgrāfs (comes palatii, no 1833) Johans fon Štrandmans (Johan Gustav Magnus von Strandmann, kr. Иван Оттонович фон Штрандман, 1784-1842); Krievijas impērijas sūtnis Serbijas karalistē, vēstniecības Romā pirmais sekretārs (1915-1917), krievu emigrācijas delegāts (līdz 1941) Dienvidslāvijā, Vasilijs Štrandmans (kr. Василий Николаевич фон Штрандман, 1877-1963); Latvijas Neatkarības kara varonis, LKo kavalieris Otto fon Štrandmanis (1893-1919).
Mūsdienu Latvijas teritorijā dzimtas valdījumā bijušas Krapes (Kroppenhof), Vāckalnu (Teutschenbergen), Cirstu (Zirstenhoff), Lazdonas (Lasdohn), Gulbenes (Schwanenburg), Litenes (Lettin), Lejasmuiža (Aahof) u.c. muižas.
