Vorovskis Vaclavs
Vaclavs Vorovskis (Воровский, Вацлав Вацлавович, 1871.-1923.) - publicists, viens no pirmajiem lielinieciskajiem literatūrkritiķiem Krievijā, KSFPR un PSRS diplomāts.
Dzimis 1871. gada 15.(27.) oktobrī Maskavā, Krievijas impērijā. Pamatizglītību guvis vietējās luterāņu baznīcas draudzes skolā. 1890. gadā uzsāka studijas Maskavas universitātes Fizikas un matemātikas nodaļā, bet nākamajā gadā skolu pameta, uzsākot studijas Maskavas Tehniskajā augstskolā (Московское Высшее техническое училище). Jau studiju gados pievērsās marksismam. 1897. gadā arestēts un izsūtīts uz Vjatkas guberņu. Emigrējis uz Šveici, kur apmetās uz dzīvi Ženēvā. 1903. gadā iestājās Krievijas sociāldemokrātu partijā, aktīvs tās biedrs. 1905. gadā atgriezās Krievijā, Pēterburgā, kur aktīvi iesaistījās 1905. gada revolūcijas notikumos, aktīvi publicējās, organizēja nelegālu ieroču iegādi. Vairākkārt arerstēts, tiesāts, izsūtīts. 1915.-1916. gadā dzīvoja Maskavā, strādāja "Siemens" rūpnīcā (завод "Сименс-Шуккерт"), darbojās publicistikā (literatūrkritika un politiski feļetoni) ar pseidonīmiem "Fauns" (Фавн), "Profāns" (Профан) u.c. 1917. gada Februāra revolūciju sagaidīja Stokholmā, kur bija KSDSP(l) aizrobežu biroja centrālās komitejas (Заграничное бюро ЦК РСДРП(б)) loceklis, organizēja finanšu līdzekļu vākšanu lielinieku partijai. Brīvi pārvaldīja angļu, franču, vācu, poļu, itāļu un zviedru valodas. Pēc Oktobra revolūcijas iecelts par KSFPR pilnvaroto pārstāvi (полномочный представитель, полпред) jeb vēstnieku Skandināvijā. 1918. gada augustā vadīja Berlīnē sarunas starp KSFPR un Somiju. Atgriezās dzimtenē 1919. gada pavasarī. Aktīvi darbojās kara komunisma politikas īstenošanā, bija Valsts izdevniecības vadītājs (заведующий Государственным издательством). Viens no vadošajiem marksisma ideju propagandētājiem. Biogrāfiskajos darbos par Marksu ("Vēstule no Berlīnes", 1908., "Kārlis Markss", 1917. u.c.) izklāstīja marksisma pamatlicēju filosofiskos, ekonomiskos un politiskos uzskatus ļeņinisma traktējumā. Tulkojis "Komunistisko manifestu", Marksa runas piesēdētāju tiesā 1849. gada 7. februārī, "Par Hēgeļa tiesību filozofijas kritiku" u.c. Sarakstījis "Komunistiskais manifests un tā liktenis Krievijā" (1907.), "Par marksisma vēsturi Krievijā" (1908.) - kuros izklāstīja savu skatījumu uz kreiso ideju izplatīšanās vēsturi Krievijas impērijā, - daudz publikāciju par stihiskumu un organizētību strādnieku kustībā, agrāro jautājumu, konkurējošo filosofisko un politisko uzskatu kritiku utt. Daudz publicējās mākslas un literatūras kritikas jomā, postulējot daiļdarbu sabiedrisko jēgu, mākslas organizējošo lomu revolucionāro ideālu izplatīšanā, tās šķirisko būtību, propanējot kultūrai it kā piemītošo dziļi politisko saturu un jēgu. No 1921. gada 14. marta līdz 1923. gada 10. maijam KSFPR pilnvarotais pārstāvis (vēstnieks) un tirdzniecības pārstāvis (торгпред) Itālijā. Vorovskim bija liela loma padomju krievijas de facto, bet vēlāk arī de iure atzīšanā. 1922. gadā piedalījās Dženovas nonferencē, 1923. gadā Lozannas konferencē. Miris 1923. gada 10. maijā Lozannā - restorānā "Cecile" Vorovski nošāva bijušais Krievijas impērijas virsnieks Moriss Konradi (Конради, Морис Морисович).
Literatūra par šo tēmu
- The Murder of Vorovsky // Russian Information and Review (London), vol. 2, no. 35 (June 9, 1923), pg. 547.
- Пияшев Н.Ф. Воровский. - Мол. гвардия: Москва, 1959. - 301 с.
- Прокофьев В.Л. А в России уже весна… : Повесть о Вацлаве Воровском. - Политиздат: Москва,, 1974. - 463 с.
- Шикман А.П. Деятели отечественной истории. Биографический справочник. - Москва, 1997
- Воровский В. Литературно-критические статьи. - Гослитиздат: Москва, 1948. - 255 с.
