Atšķirības starp "Hercogs" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
'''Hercogs''' (lat. ''dux'', vāc. ''Herzog'', fr. ''duc'', angl. ''duke'', it. ''duca'', kr. ''герцог'') – vai nu suverēns [[monarhs]], hercogistes valdnieks vai arī karaļa/imperatora vasalis, rangā nākošais aiz karaļa. Sieviešu dzimtē – '''hercogiene''' (''Her Grace The Most Noble Duchess''). Sākotnēji senajiem [[ģermāņi]]em tautas sapulcē vēlēts [[karadraudze]]s vadītājs, agro [[Viduslaiki|viduslaiku]] laikā [[cilts]] vadonis. [[Absolūtisms|Absolūtās]] monarhijas laikā augstākais aristokrātijas tituls, pēc ranga līdzvērtīgs [[Princis|princim]]. Anglijā hercogi pielīdzināti otrās pakāpes prinčiem (''His Grace The Most High, Noble and Potent Prince''), kas rangā ir zemāki tikai par karaliskajā dinastijā dzimušiem "asins prinčiem" (''Prince Sang Royal''), bet augstāk esoši par [[Marķīzs|marķīziem]]. Itālijas zemēs suverēnie hercogi bija "viņa augstība“ (''Sua Altezza'') kopš 1630. gada. Vācu zemēs kopš 1825. gada dēvējās par "viņa/viņas gaišība" (''Seine/Ihre Durchlaucht''), bet no 1844. gada - "viņa/viņas augstība“ (''Seine/Ihre Hoheit''). Spānijas karalistē hercogi un karalistes [[Grands|grandi]] tika dēvēti par "izcilajiem senjoriem“ (''El Excelentísimo Señor''). | '''Hercogs''' (lat. ''dux'', vāc. ''Herzog'', fr. ''duc'', angl. ''duke'', it. ''duca'', kr. ''герцог'') – vai nu suverēns [[monarhs]], hercogistes valdnieks vai arī karaļa/imperatora vasalis, rangā nākošais aiz karaļa. Sieviešu dzimtē – '''hercogiene''' (''Her Grace The Most Noble Duchess''). Sākotnēji senajiem [[ģermāņi]]em tautas sapulcē vēlēts [[karadraudze]]s vadītājs, agro [[Viduslaiki|viduslaiku]] laikā [[cilts]] vadonis. [[Absolūtisms|Absolūtās]] monarhijas laikā augstākais aristokrātijas tituls, pēc ranga līdzvērtīgs [[Princis|princim]]. Anglijā hercogi pielīdzināti otrās pakāpes prinčiem (''His Grace The Most High, Noble and Potent Prince''), kas rangā ir zemāki tikai par karaliskajā dinastijā dzimušiem "asins prinčiem" (''Prince Sang Royal''), bet augstāk esoši par [[Marķīzs|marķīziem]]. Itālijas zemēs suverēnie hercogi bija "viņa augstība“ (''Sua Altezza'') kopš 1630. gada. Vācu zemēs kopš 1825. gada dēvējās par "viņa/viņas gaišība" (''Seine/Ihre Durchlaucht''), bet no 1844. gada - "viņa/viņas augstība“ (''Seine/Ihre Hoheit''). Spānijas karalistē hercogi un karalistes [[Grands|grandi]] tika dēvēti par "izcilajiem senjoriem“ (''El Excelentísimo Señor''). | ||
| − | Skat. arī : [[erchercogs]], [[lielhercogs]]. | + | Skat. arī: [[erchercogs]], [[lielhercogs]]. |
== Literatūra == | == Literatūra == | ||
Versija, kas saglabāta 2009. gada 21. maijs, plkst. 07.21
Hercogs (lat. dux, vāc. Herzog, fr. duc, angl. duke, it. duca, kr. герцог) – vai nu suverēns monarhs, hercogistes valdnieks vai arī karaļa/imperatora vasalis, rangā nākošais aiz karaļa. Sieviešu dzimtē – hercogiene (Her Grace The Most Noble Duchess). Sākotnēji senajiem ģermāņiem tautas sapulcē vēlēts karadraudzes vadītājs, agro viduslaiku laikā cilts vadonis. Absolūtās monarhijas laikā augstākais aristokrātijas tituls, pēc ranga līdzvērtīgs princim. Anglijā hercogi pielīdzināti otrās pakāpes prinčiem (His Grace The Most High, Noble and Potent Prince), kas rangā ir zemāki tikai par karaliskajā dinastijā dzimušiem "asins prinčiem" (Prince Sang Royal), bet augstāk esoši par marķīziem. Itālijas zemēs suverēnie hercogi bija "viņa augstība“ (Sua Altezza) kopš 1630. gada. Vācu zemēs kopš 1825. gada dēvējās par "viņa/viņas gaišība" (Seine/Ihre Durchlaucht), bet no 1844. gada - "viņa/viņas augstība“ (Seine/Ihre Hoheit). Spānijas karalistē hercogi un karalistes grandi tika dēvēti par "izcilajiem senjoriem“ (El Excelentísimo Señor).
Skat. arī: erchercogs, lielhercogs.
Literatūra
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 14., 83., 96. lpp.
