Atšķirības starp "Hercogs" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
2. rindiņa: | 2. rindiņa: | ||
'''[[Titulatūra]]''': | '''[[Titulatūra]]''': | ||
− | * Anglijas karalistē: "Viņa Augstdzimusī Žēlastība" (angl. ''His Grace The Most Noble | + | * Anglijas karalistē: "Viņa Augstdzimusī Žēlastība" (angl. ''His Grace The Most Noble Duke''). |
* Vācu zemēs: "Viņa/Viņas Gaišība" (''Seine/Ihre Durchlaucht''), bet no 1844. gada - "Viņa/Viņas Augstība“ (''Seine/Ihre Hoheit''). | * Vācu zemēs: "Viņa/Viņas Gaišība" (''Seine/Ihre Durchlaucht''), bet no 1844. gada - "Viņa/Viņas Augstība“ (''Seine/Ihre Hoheit''). | ||
* Spānijas karalistē hercogi un karalistes [[Grands|grandi]] tika dēvēti par "izcilajiem senjoriem“ (''El Excelentísimo Señor''). | * Spānijas karalistē hercogi un karalistes [[Grands|grandi]] tika dēvēti par "izcilajiem senjoriem“ (''El Excelentísimo Señor''). |
Versija, kas saglabāta 2009. gada 21. maijs, plkst. 07.46
Hercogs (lat. dux, vāc. Herzog, fr. duc, angl. duke, it. duca, kr. герцог) – vai nu suverēns monarhs, hercogistes valdnieks vai arī karaļa/imperatora vasalis, rangā zemāks par karali. Sieviešu dzimtē – hercogiene. Sākotnēji senajiem ģermāņiem tautas sapulcē vēlēts karadraudzes vadītājs, vēlāk cilts vadonis. Absolūtās monarhijas laikā augstākais aristokrātijas tituls, pēc ranga līdzvērtīgs princim. Anglijā hercogi pielīdzināti otrās pakāpes prinčiem, kas rangā ir zemāki tikai par karaliskajā dinastijā dzimušiem "asins prinčiem" (Prince Sang Royal), bet augstāk esoši par marķīziem.
- Anglijas karalistē: "Viņa Augstdzimusī Žēlastība" (angl. His Grace The Most Noble Duke).
- Vācu zemēs: "Viņa/Viņas Gaišība" (Seine/Ihre Durchlaucht), bet no 1844. gada - "Viņa/Viņas Augstība“ (Seine/Ihre Hoheit).
- Spānijas karalistē hercogi un karalistes grandi tika dēvēti par "izcilajiem senjoriem“ (El Excelentísimo Señor).
- Itālijas zemēs suverēnie hercogi bija "viņa augstība“ (Sua Altezza) kopš 1630. gada.
- Krievijas impērijā: "Spožība" (kr. Сиятельство)
Skat. arī: erchercogs, lielhercogs.
Literatūra
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 14., 83., 96. lpp.