Atšķirības starp "Triba" versijām
m (→Literatūra) |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Triba''' (lat. ''tribus'', no ''tribuo'' - sadalīt) - '''1.''' [[cilts]] (analogs sengrieķu ''[[fila]]i'') | + | '''Triba''' (lat. ''tribus'', no ''tribuo'' - sadalīt) - '''1.''' [[cilts]] (analogs sengrieķu ''[[fila]]i''); '''2.''' Teritoriālais un vēlēšanu apriņķis, kam bija viena balss tribu [[Komīcija|komīcijā]]. |
== Komentāri == | == Komentāri == | ||
| − | Teritoriālo dalījumu tradīcija piedēvē [[Monarhs| | + | Pirmos Senās Romas iedzīvotājus veidojušas trīs tribas: ''ramni'' - (''Ramnes'', ''Ramnenses'' - [[latīņi]]), ''titiji'' (''Tities'', ''Titienses'' - [[sabīņi]]) un ''luceri'' - (''Luceres'', ''Lucerenses'' - [[etruski]]'), kas laika gaitā pārtapa par t.s. ''[[Patricieši|patriciešu]] tribām''. Sākotnēji katru tribu veidoja 100, vēlāk 300 [[dzimta]]s, kas sākotnēji kopā veidoja t.s. ''Romas tautu'' - ''Populus Romanus Quiritium''. Šīs patriciešu tribas saglabāja savu politisko nozīmi līdz pat [[Decemviri|decemviru]] laikam, taču pēc tam ja tiek pieminētas, tad tikai kā institūcijas bez praktiskas lomas. |
| + | |||
| + | Teritoriālo dalījumu (tas neattiecās uz 3 patriciešu tribām), jeb [[Plebeji|plebeju]] tribas tradīcija piedēvē [[Monarhs|valdniekam]] [[Servijs Tullijs|Servijam Tullijam]] (''Servius Tullius'', 578.-534. g.p.m.ē.), kurš Romas teritoriju sadalījis 4 pilsētas un 16 lauku tribās. | ||
| + | |||
| + | '''Pilsētas tribas''' tika dēvētas pēc attiecīgā pilsētas rajona nosaukuma: Suburanas (''Suburana''); Eskvilinas (''Esquilina''); Kollinas (''Collina''); Palatīnas (''Palatina''). | ||
| + | |||
| + | '''Lauku tribu''', kuras tika iekļautas Romā pēc Porsennas iekarojumiem: Vetūrijas (''Veturia''), Voltīnijas (''Voltinia''), Galerijas (''Galeria''), Horacijas (''Horatia''), Kamilijas (''Camilia''), Klaudijas (''Claudia''), Kornelijas (''Cornelia''), Lemonijas (''Lemonia''), Menenijas (''Menenia''), Papirijas (''Papiria''), Pollijas (''Pollia'', kuru Nīburs - ''Niebuhr'', - uzskata par to pašu it kā vēlāk dibināto Poblilijas (''Poblilia'') tribu), Pupinijas (''Pupinia''), Romilijas (''Romilia''), Sergijas (''Sergia''), Fabijas (''Fabia'') un Emilijas (''Aemilia'') tribas. Tās visas nosauktas kādu senatnes varoņu vārdos, kam ar konkrēto vietu kāds sakars. | ||
| + | |||
| + | Romas teritorijai pieaugot, arī tribu skaits pakāpeniski pieauga. Piemēram, Kad Romā apmetās Apijs Klaudijs ar daudzskaitlīgu [[Klients|klientu]] svītu un saimi, tiem dzīvošanai tika piešķirta Anio zeme Tibras krastā un izveidota jauna Klaudija triba (ko [[Tits Livijs|Livijs]] dēvē par "veco" - ''vetus Claudia tribus''). Tā, savukārt, pletās plašumā un tika pārdēvēta par Krustuminas (''Crustumina'') jeb Klustuminas (''Clustumina'') tribu. | ||
| + | |||
| + | 387. g.p.m.ē. tribu skaits pieauga līdz 25, klāt nākot četrām jaunām: Stellatīnas (''Stellatina''), Tromentīnas (''Tromentina''), Sabatīnas (''Sabatina'') un Arnienas (''Arniensis'') tribām. 358. gadā klāt nāca [[Volski|volsku]] Pomptīnas (''Pomptina'') un Publīlijas (''Publilia'') tribas. 332. g.p.m.ē. [[Cenzors|cenzori]] palielināja tribu skaitu līdz 29, izveidojot Mēcijas (''Maecia'') un Skaptijas (''Scaptia'') tribas. 318. g.p.m.ē. klāt nāca Ufentīnas (''Ufentina'') un Falerīnas (''Falerina'') tribas. 299. g.p.m.ē. klāt nāca Anienas (''Aniensis'') un Terentīnas (''Terentina'') tribas un, visubeidzot, 241. g.p.m.ē. tribu skaits palielinājās līdz 35, izveidojot Kvirīnas (''Quirina'') un Velīnas (''Velina'') tribas. Tas arī palika maksimālais tribu skaits, jo pēc tam neviena no Romas iekarotajām tautām netika iekļauta Romas pilsētas pilsoņu skaitā. | ||
== Literatūra == | == Literatūra == | ||
| − | * William Smith. A Dictionary of Greek and Roman Antiquities | + | * William Smith. A Dictionary of Greek and Roman Antiquities. - London, 1870, pp. 1152-1156 |
---- | ---- | ||
* Jochen Bleicken: Die Verfassung der römischen Republik. 8. Aufl. Paderborn [u. a.]: Schöningh, 2000. ISBN 3-506-99405-0 | * Jochen Bleicken: Die Verfassung der römischen Republik. 8. Aufl. Paderborn [u. a.]: Schöningh, 2000. ISBN 3-506-99405-0 | ||
Versija, kas saglabāta 2008. gada 25. augusts, plkst. 13.52
Triba (lat. tribus, no tribuo - sadalīt) - 1. cilts (analogs sengrieķu filai); 2. Teritoriālais un vēlēšanu apriņķis, kam bija viena balss tribu komīcijā.
Komentāri
Pirmos Senās Romas iedzīvotājus veidojušas trīs tribas: ramni - (Ramnes, Ramnenses - latīņi), titiji (Tities, Titienses - sabīņi) un luceri - (Luceres, Lucerenses - etruski'), kas laika gaitā pārtapa par t.s. patriciešu tribām. Sākotnēji katru tribu veidoja 100, vēlāk 300 dzimtas, kas sākotnēji kopā veidoja t.s. Romas tautu - Populus Romanus Quiritium. Šīs patriciešu tribas saglabāja savu politisko nozīmi līdz pat decemviru laikam, taču pēc tam ja tiek pieminētas, tad tikai kā institūcijas bez praktiskas lomas.
Teritoriālo dalījumu (tas neattiecās uz 3 patriciešu tribām), jeb plebeju tribas tradīcija piedēvē valdniekam Servijam Tullijam (Servius Tullius, 578.-534. g.p.m.ē.), kurš Romas teritoriju sadalījis 4 pilsētas un 16 lauku tribās.
Pilsētas tribas tika dēvētas pēc attiecīgā pilsētas rajona nosaukuma: Suburanas (Suburana); Eskvilinas (Esquilina); Kollinas (Collina); Palatīnas (Palatina).
Lauku tribu, kuras tika iekļautas Romā pēc Porsennas iekarojumiem: Vetūrijas (Veturia), Voltīnijas (Voltinia), Galerijas (Galeria), Horacijas (Horatia), Kamilijas (Camilia), Klaudijas (Claudia), Kornelijas (Cornelia), Lemonijas (Lemonia), Menenijas (Menenia), Papirijas (Papiria), Pollijas (Pollia, kuru Nīburs - Niebuhr, - uzskata par to pašu it kā vēlāk dibināto Poblilijas (Poblilia) tribu), Pupinijas (Pupinia), Romilijas (Romilia), Sergijas (Sergia), Fabijas (Fabia) un Emilijas (Aemilia) tribas. Tās visas nosauktas kādu senatnes varoņu vārdos, kam ar konkrēto vietu kāds sakars.
Romas teritorijai pieaugot, arī tribu skaits pakāpeniski pieauga. Piemēram, Kad Romā apmetās Apijs Klaudijs ar daudzskaitlīgu klientu svītu un saimi, tiem dzīvošanai tika piešķirta Anio zeme Tibras krastā un izveidota jauna Klaudija triba (ko Livijs dēvē par "veco" - vetus Claudia tribus). Tā, savukārt, pletās plašumā un tika pārdēvēta par Krustuminas (Crustumina) jeb Klustuminas (Clustumina) tribu.
387. g.p.m.ē. tribu skaits pieauga līdz 25, klāt nākot četrām jaunām: Stellatīnas (Stellatina), Tromentīnas (Tromentina), Sabatīnas (Sabatina) un Arnienas (Arniensis) tribām. 358. gadā klāt nāca volsku Pomptīnas (Pomptina) un Publīlijas (Publilia) tribas. 332. g.p.m.ē. cenzori palielināja tribu skaitu līdz 29, izveidojot Mēcijas (Maecia) un Skaptijas (Scaptia) tribas. 318. g.p.m.ē. klāt nāca Ufentīnas (Ufentina) un Falerīnas (Falerina) tribas. 299. g.p.m.ē. klāt nāca Anienas (Aniensis) un Terentīnas (Terentina) tribas un, visubeidzot, 241. g.p.m.ē. tribu skaits palielinājās līdz 35, izveidojot Kvirīnas (Quirina) un Velīnas (Velina) tribas. Tas arī palika maksimālais tribu skaits, jo pēc tam neviena no Romas iekarotajām tautām netika iekļauta Romas pilsētas pilsoņu skaitā.
Literatūra
- William Smith. A Dictionary of Greek and Roman Antiquities. - London, 1870, pp. 1152-1156
- Jochen Bleicken: Die Verfassung der römischen Republik. 8. Aufl. Paderborn [u. a.]: Schöningh, 2000. ISBN 3-506-99405-0
- Michael Rieger: Tribus und Stadt. Die Entstehung der römischen Wahlbezirke im urbanen und mediterranen Kontext (ca. 750-450 v. Chr.) Vandenhoeck & Ruprecht, 2007. ISBN 978-3-89744-237-5.
- Немировский А. И., История раннего Рима и Италии. - Воронеж, 1962
