Atšķirības starp "Stārasts" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
'''Stārasts''' (pol. ''starosta'' - "vecākais"; lat. ''capitaneus'', angl. ''elder'', fr. ''staroste'', vāc. ''Starost'', kr. ''староста'') - atkarībā no konteksta: | '''Stārasts''' (pol. ''starosta'' - "vecākais"; lat. ''capitaneus'', angl. ''elder'', fr. ''staroste'', vāc. ''Starost'', kr. ''староста'') - atkarībā no konteksta: | ||
| − | * '''1.''' Kņazistes administrācijas zemākais pārstāvis senkrievu zemēs. | + | * '''1.''' Kņazistes administrācijas zemākais pārstāvis senkrievu zemēs, kontrolēja iedzīvotājus (kr. ''староста сельский'') un aramzemes apjomu un ražu (''староста ратайный''). |
* '''2.''' [[Polijas karaliste|Polijas karalistē]] kopš XIII-XIV gs. mijas (vēlāk arī citās ar karalisti saistītās teritorijās, piemēram, [[Žečpospoļita|Žečpospoļitā]], [[Pārdaugavas hercogiste|Pārdaugavas hercogistē]] u.c.) [[Karalis|karaļa]] iecelts kāda noteikta novada - [[stārastija]]s - pārvaldnieks, piešķirot tam administratīvu, tiesas un fiskālu varu pār šo valsts [[Muiža|muižu]] un novada iedzīvotājiem. No pārvaldīšanā saņemtā novada vai valsts muižas ienākumiem 1/3 bija jānodod valsts kasei, 1/3 jāizlieto [[pils]] nocietināšanai un [[Garnizons|garnizona]] uzturēšanai, bet 1/3 ''stārasts'' paturēja sev kā algu. Vai arī stārasts uzturlīdzekļus guva no īpaši ierādītas zemes , t.s. ''stārasta muižas'' ienākumiem. | * '''2.''' [[Polijas karaliste|Polijas karalistē]] kopš XIII-XIV gs. mijas (vēlāk arī citās ar karalisti saistītās teritorijās, piemēram, [[Žečpospoļita|Žečpospoļitā]], [[Pārdaugavas hercogiste|Pārdaugavas hercogistē]] u.c.) [[Karalis|karaļa]] iecelts kāda noteikta novada - [[stārastija]]s - pārvaldnieks, piešķirot tam administratīvu, tiesas un fiskālu varu pār šo valsts [[Muiža|muižu]] un novada iedzīvotājiem. No pārvaldīšanā saņemtā novada vai valsts muižas ienākumiem 1/3 bija jānodod valsts kasei, 1/3 jāizlieto [[pils]] nocietināšanai un [[Garnizons|garnizona]] uzturēšanai, bet 1/3 ''stārasts'' paturēja sev kā algu. Vai arī stārasts uzturlīdzekļus guva no īpaši ierādītas zemes , t.s. ''stārasta muižas'' ienākumiem. | ||
* '''3.''' Stārastijas pārvaldnieks [[Galīcija|Galīcijā]] laikā no 1772. līdz 1918. gadam un [[Polijas Republika|Polijā]] laikā no 1918. līdz 1939. gadam. | * '''3.''' Stārastijas pārvaldnieks [[Galīcija|Galīcijā]] laikā no 1772. līdz 1918. gadam un [[Polijas Republika|Polijā]] laikā no 1918. līdz 1939. gadam. | ||
Versija, kas saglabāta 2009. gada 12. jūnijs, plkst. 18.35
Stārasts (pol. starosta - "vecākais"; lat. capitaneus, angl. elder, fr. staroste, vāc. Starost, kr. староста) - atkarībā no konteksta:
- 1. Kņazistes administrācijas zemākais pārstāvis senkrievu zemēs, kontrolēja iedzīvotājus (kr. староста сельский) un aramzemes apjomu un ražu (староста ратайный).
- 2. Polijas karalistē kopš XIII-XIV gs. mijas (vēlāk arī citās ar karalisti saistītās teritorijās, piemēram, Žečpospoļitā, Pārdaugavas hercogistē u.c.) karaļa iecelts kāda noteikta novada - stārastijas - pārvaldnieks, piešķirot tam administratīvu, tiesas un fiskālu varu pār šo valsts muižu un novada iedzīvotājiem. No pārvaldīšanā saņemtā novada vai valsts muižas ienākumiem 1/3 bija jānodod valsts kasei, 1/3 jāizlieto pils nocietināšanai un garnizona uzturēšanai, bet 1/3 stārasts paturēja sev kā algu. Vai arī stārasts uzturlīdzekļus guva no īpaši ierādītas zemes , t.s. stārasta muižas ienākumiem.
- 3. Stārastijas pārvaldnieks Galīcijā laikā no 1772. līdz 1918. gadam un Polijā laikā no 1918. līdz 1939. gadam.
- 4. Kopienas sapulcē ievēlēts kopienas galva Krievijas impērijā.
- 5. Pagasta vecākais Vidzemē un Latgalē XVI-XX gs.
Literatūra
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 71., 99. lpp.
