Atšķirības starp "Bāriņtiesa" versijām
(jauns šķirklis) |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Bāriņtiesa''' (vāc. ''Waisengericht'', kr. ''сиротский суд'') - administratīva iestāde, kas pārzina un kārto aizbildnību un aizgādnību pār rīcībnespējīgām personām. [[Krievijas impērija]]s [[Baltijas guberņas|Baltijas guberņās]] tika izveidotas XVIII gs. kā [[Kārta|kārtu]] ''bāriņtiesas'' - atsevišķi [[muižniecība]]s un pilsētu ''bāriņtiesas'', savukārt [[zemniecība]]s ''bāriņtiesu'' funkcijas pildīja [[pagasttiesa]]s. Pilsētās ''bāriņtiesas'' ievēlēja pilsētas pašvaldība mo [[rāte]]s kungiem (pēc 1889. gada - no domniekiem). ''Bāriņtiesa'' iecēla aizbildņus un aizgādņus, kontrolēja to darbību, kā pirmās instances tiesa kārtoja testamentu lietas, strīdīgos gadījumos nododot lietu galīgai izspriešanai rātei (domei). Ja vajadzēja, aprakstīja un apsargāja bezvēsts prombūtnē esošu pilsētnieku mantu. ''Bāriņtiesas'' darbību pārraudzīja pilsētas rāte (dome) un attiecīgā [[apgabaltiesa]]. Izveidojot [[Latvijas Republika|Latvijas Republiku]], ''bāriņtiesas'' tika saglabātas. Pēc [[Latvijas okupācija (1940.)|Latvijas okupācijas]], [[LPSR]] ''bāriņtiesas'' funkcijas tika nodotas [[Tautas tiesa|tautas tiesām]], civilstāvokļa aktu reģistrācijas nodaļām un vietējo [[Padome|padomju]] izpildkomitejām. Pēc LR suverenitātes atjaunošanas 1991. gadā tika atjaunots arī ''bāriņtiesas'' institūts. | + | '''Bāriņtiesa''' (vāc. ''Waisengericht'', kr. ''сиротский суд'') - administratīva iestāde, kas pārzina un kārto aizbildnību un aizgādnību pār rīcībnespējīgām personām. [[Krievijas impērija]]s [[Baltijas guberņas|Baltijas guberņās]] tika izveidotas XVIII gs. kā [[Kārta|kārtu]] ''bāriņtiesas'' - atsevišķi [[muižniecība]]s un pilsētu ''bāriņtiesas'', savukārt [[zemniecība]]s ''bāriņtiesu'' funkcijas pildīja [[pagasttiesa]]s. Pilsētās ''bāriņtiesas'' ievēlēja pilsētas pašvaldība mo [[rāte]]s kungiem (pēc 1889. gada - no domniekiem). ''Bāriņtiesa'' iecēla aizbildņus un aizgādņus, kontrolēja to darbību, kā pirmās instances tiesa kārtoja testamentu lietas, strīdīgos gadījumos nododot lietu galīgai izspriešanai rātei (domei). Ja vajadzēja, aprakstīja un apsargāja bezvēsts prombūtnē esošu pilsētnieku mantu. ''Bāriņtiesas'' darbību pārraudzīja pilsētas rāte (dome) un attiecīgā [[apgabaltiesa]]. Izveidojot [[Latvijas Republika|Latvijas Republiku]], ''bāriņtiesas'' tika saglabātas. Pēc [[Latvijas okupācija (1940.)|Latvijas okupācijas]], [[LPSR]] ''bāriņtiesas'' funkcijas tika nodotas [[Tautas tiesa|tautas tiesām]], civilstāvokļa aktu reģistrācijas nodaļām un vietējo [[Padome|padomju]] izpildkomitejām. Pēc LR suverenitātes atjaunošanas 1991. gadā tika atjaunots arī ''bāriņtiesas'' institūts. Pilsētās, kurās nav zvērināta notāra, bāriņtiesa pilda arī pagasttiesas funkcijas, sniedzot Civillikumā paredzētajos gadījumos palīdzību mantojuma lietu kārtošanā, veicot mantojuma apsardzību, kā arī izdara apliecinājumus un pilda citas šajā likumā noteiktās funkcijas. Novados, kuru administratīvā centra pilsētā ir zvērināts notārs, bāriņtiesa lauku teritorijā pilda arī pagasttiesas funkcijas. Vienā pilsētā vai novadā pēc attiecīgās pašvaldības domes lēmuma var izveidot vairākas bāriņtiesas, nosakot to darbības teritoriju un kompetenci. Bāriņtiesu finansē pilsētas vai novada pašvaldība. |
== Literatūra par šo tēmu == | == Literatūra par šo tēmu == | ||
| 7. rindiņa: | 7. rindiņa: | ||
== Resursi internetā par šo tēmu == | == Resursi internetā par šo tēmu == | ||
| + | * [http://www.likumi.lv/doc.php?id=139369 LR Bāriņtiesu likums] | ||
| + | ---- | ||
| + | * [http://dic.academic.ru/dic.nsf/lower/18207 Сиротский суд - Словари и энциклопедии на Академике] | ||
* [http://www.hrono.info/dokum/ostzei.html Свод местных узаконений губерний остзейских.] | * [http://www.hrono.info/dokum/ostzei.html Свод местных узаконений губерний остзейских.] | ||
* [http://www.rostmuseum.ru/publication/srm/013/balakireva01.html Балакирева Л.М. Проекты создания новой судебной системы России (1718 г.)] | * [http://www.rostmuseum.ru/publication/srm/013/balakireva01.html Балакирева Л.М. Проекты создания новой судебной системы России (1718 г.)] | ||
Versija, kas saglabāta 2009. gada 29. jūnijs, plkst. 19.53
Bāriņtiesa (vāc. Waisengericht, kr. сиротский суд) - administratīva iestāde, kas pārzina un kārto aizbildnību un aizgādnību pār rīcībnespējīgām personām. Krievijas impērijas Baltijas guberņās tika izveidotas XVIII gs. kā kārtu bāriņtiesas - atsevišķi muižniecības un pilsētu bāriņtiesas, savukārt zemniecības bāriņtiesu funkcijas pildīja pagasttiesas. Pilsētās bāriņtiesas ievēlēja pilsētas pašvaldība mo rātes kungiem (pēc 1889. gada - no domniekiem). Bāriņtiesa iecēla aizbildņus un aizgādņus, kontrolēja to darbību, kā pirmās instances tiesa kārtoja testamentu lietas, strīdīgos gadījumos nododot lietu galīgai izspriešanai rātei (domei). Ja vajadzēja, aprakstīja un apsargāja bezvēsts prombūtnē esošu pilsētnieku mantu. Bāriņtiesas darbību pārraudzīja pilsētas rāte (dome) un attiecīgā apgabaltiesa. Izveidojot Latvijas Republiku, bāriņtiesas tika saglabātas. Pēc Latvijas okupācijas, LPSR bāriņtiesas funkcijas tika nodotas tautas tiesām, civilstāvokļa aktu reģistrācijas nodaļām un vietējo padomju izpildkomitejām. Pēc LR suverenitātes atjaunošanas 1991. gadā tika atjaunots arī bāriņtiesas institūts. Pilsētās, kurās nav zvērināta notāra, bāriņtiesa pilda arī pagasttiesas funkcijas, sniedzot Civillikumā paredzētajos gadījumos palīdzību mantojuma lietu kārtošanā, veicot mantojuma apsardzību, kā arī izdara apliecinājumus un pilda citas šajā likumā noteiktās funkcijas. Novados, kuru administratīvā centra pilsētā ir zvērināts notārs, bāriņtiesa lauku teritorijā pilda arī pagasttiesas funkcijas. Vienā pilsētā vai novadā pēc attiecīgās pašvaldības domes lēmuma var izveidot vairākas bāriņtiesas, nosakot to darbības teritoriju un kompetenci. Bāriņtiesu finansē pilsētas vai novada pašvaldība.
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 104.-105. lpp.
