Atšķirības starp "Pagasttiesa" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
'''Pagasttiesa''' (vāc. ''Gemeindegericht'', kr. ''волостной суд'') - atkarībā no konteksta: | '''Pagasttiesa''' (vāc. ''Gemeindegericht'', kr. ''волостной суд'') - atkarībā no konteksta: | ||
| − | * '''1.''' Neoficiāla zemnieku u.c. lauku iedzīvotāju tiesa [[Livonija|Livonijā]] XIII-XVI gs. (Vidzemē arī XVI-XVII gs.), kas sastāvēja no pašu vietējo zemnieku vēlētiem tiesnešiem no sava vidus. Iztiesāja nenozīmīgas civillietas (galvenokārt aizbildniecības, aizgādniecības, mantojuma lietas) un sīkas krimināllietas pēc vietējām paražu tiesībām un zemnieku tiesībām. Leģitīmu statusu ''pagasttiesas'' ieguva tikai ar [[Zemes reformas Baltijas guberņās XIX gs.|zemnieku brīvlaišanas likumiem]]. [[Kurlandes guberņa|Kurlandes guberņā]] ''pagasttiesu'' ievēlēja uz 3 gadiem [[Pagasts|pagasta]] iedzīvotāji (pagasta vecākais kā tiesas priekšsēdētājs un 3-7 piesēdētāji jeb "tiesas vīri"). [[Liflandes guberņa|Liflandes guberņā]] ''pagasttiesa sastāvēja no 1 vēlēta priekšsēdētāja un vismaz 2 piesēdētājiem. Lielos pagastos piesēdētāju skaits varēja būt lielāks. ''Pagasttiesas'' nolēmumus varēja pārsūdzēt [[Draudzes tiesa|draudzes tiesā]]. 1918. gadā [[LSPR]] ''pagasttiesas'' tika likvidētas. | + | * '''1.''' Neoficiāla zemnieku u.c. lauku iedzīvotāju tiesa [[Livonija|Livonijā]] XIII-XVI gs. (Vidzemē arī XVI-XVII gs.), kas sastāvēja no pašu vietējo zemnieku vēlētiem tiesnešiem no sava vidus. Iztiesāja nenozīmīgas civillietas (galvenokārt aizbildniecības, aizgādniecības, mantojuma lietas) un sīkas krimināllietas pēc vietējām paražu tiesībām un zemnieku tiesībām. Leģitīmu statusu ''pagasttiesas'' ieguva tikai ar [[Zemes reformas Baltijas guberņās XIX gs.|zemnieku brīvlaišanas likumiem]]. [[Kurlandes guberņa|Kurlandes guberņā]] ''pagasttiesu'' ievēlēja uz 3 gadiem [[Pagasts|pagasta]] iedzīvotāji (pagasta vecākais kā tiesas priekšsēdētājs un 3-7 piesēdētāji jeb "tiesas vīri"). [[Liflandes guberņa|Liflandes guberņā]] ''pagasttiesa'' sastāvēja no 1 vēlēta priekšsēdētāja un vismaz 2 piesēdētājiem. Lielos pagastos piesēdētāju skaits varēja būt lielāks. ''Pagasttiesas'' nolēmumus varēja pārsūdzēt [[Draudzes tiesa|draudzes tiesā]]. 1918. gadā [[LSPR]] ''pagasttiesas'' tika likvidētas. |
== Literatūra par šo tēmu == | == Literatūra par šo tēmu == | ||
Versija, kas saglabāta 2009. gada 30. jūnijs, plkst. 18.26
Pagasttiesa (vāc. Gemeindegericht, kr. волостной суд) - atkarībā no konteksta:
- 1. Neoficiāla zemnieku u.c. lauku iedzīvotāju tiesa Livonijā XIII-XVI gs. (Vidzemē arī XVI-XVII gs.), kas sastāvēja no pašu vietējo zemnieku vēlētiem tiesnešiem no sava vidus. Iztiesāja nenozīmīgas civillietas (galvenokārt aizbildniecības, aizgādniecības, mantojuma lietas) un sīkas krimināllietas pēc vietējām paražu tiesībām un zemnieku tiesībām. Leģitīmu statusu pagasttiesas ieguva tikai ar zemnieku brīvlaišanas likumiem. Kurlandes guberņā pagasttiesu ievēlēja uz 3 gadiem pagasta iedzīvotāji (pagasta vecākais kā tiesas priekšsēdētājs un 3-7 piesēdētāji jeb "tiesas vīri"). Liflandes guberņā pagasttiesa sastāvēja no 1 vēlēta priekšsēdētāja un vismaz 2 piesēdētājiem. Lielos pagastos piesēdētāju skaits varēja būt lielāks. Pagasttiesas nolēmumus varēja pārsūdzēt draudzes tiesā. 1918. gadā LSPR pagasttiesas tika likvidētas.
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 105.-106. lpp.
- Невзоров А.С. Краткое изложение курса местного права Прибалтийских губерний: Общая часть, вещное право и обязательственное право. Ч. 1 - Тип. Эд. Бергмана: Юрьев, 1904, - 144 c.
- Невзоров А.С. Краткое изложение курса местного права Прибалтийских губерний: Семейственное право и наследственное право. Ч. 2 - Тип. К. Маттисена: Юрьев, 1910. - 238 c.
