Atšķirības starp "Leibnics Gotfrīds Vilhelms" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
4. rindiņa: 4. rindiņa:
 
Dzimis 1646. gada 21. jūnijā (1. jūlijā), Leipcigas universitātes (''Universität Leipzig'') ētikas (''Moralphilosophie'') profesora Fridriha Leibnica (''Friedrich Leibnütz'') ģimenē. Pamatisglītību guvis pilsētas Nikolaja skolā (''Nicolai schule''). 1661. gadā uzsāka filosofijas studijas Leipcigas universitātē, bet pēc 2 gadiem pārgāja studēt matemātiku Jēnas universitātē. Pēc tam atgriezās Leipcigā studēt jurisprudenci. Disertāciju (''Disputatio Inauguralis De Casibus Perplexis In Jure'') aizstāvēja 1666. gada 5. novembrī Altdorfas universitātē (''Universität Altdorf''), iegūstot tiesību zinātņu doktora grādu. 1670. gadā kļuva par Maincas [[Kūrfirsts|kūrfirsta]], [[Arhibīskaps|arhibīskapa]] Johana (''Johann Philipp von Schönborn'') padomnieku jurisprudencē un tirdzniecībā. Daudz ceļoja pa Rietumeiropu. 1676. gadā iestājās Braunšveigas-Lineburgas [[Hercogs|hercoga]] Johana Fridriha (''Johann Friedrich, Herzog von Braunschweig und Lüneburg'') dienestā - bija tā padomnieks, diplomātiskais pārstāvis, galma bibliotekārs, Augusta bibliotēkas (''Herzog August Bibliothek'') vadītājs un galma vēsturnieks. 1700. gadā iecelts par [[Prūsijas karaliste]]s Karaliskās zinātņu akadēmijas (''Königlich-Preußische Akademie der Wissenschaften'') prezidentu. Miris 1716. gada 14. novembrī Hanoverē.
 
Dzimis 1646. gada 21. jūnijā (1. jūlijā), Leipcigas universitātes (''Universität Leipzig'') ētikas (''Moralphilosophie'') profesora Fridriha Leibnica (''Friedrich Leibnütz'') ģimenē. Pamatisglītību guvis pilsētas Nikolaja skolā (''Nicolai schule''). 1661. gadā uzsāka filosofijas studijas Leipcigas universitātē, bet pēc 2 gadiem pārgāja studēt matemātiku Jēnas universitātē. Pēc tam atgriezās Leipcigā studēt jurisprudenci. Disertāciju (''Disputatio Inauguralis De Casibus Perplexis In Jure'') aizstāvēja 1666. gada 5. novembrī Altdorfas universitātē (''Universität Altdorf''), iegūstot tiesību zinātņu doktora grādu. 1670. gadā kļuva par Maincas [[Kūrfirsts|kūrfirsta]], [[Arhibīskaps|arhibīskapa]] Johana (''Johann Philipp von Schönborn'') padomnieku jurisprudencē un tirdzniecībā. Daudz ceļoja pa Rietumeiropu. 1676. gadā iestājās Braunšveigas-Lineburgas [[Hercogs|hercoga]] Johana Fridriha (''Johann Friedrich, Herzog von Braunschweig und Lüneburg'') dienestā - bija tā padomnieks, diplomātiskais pārstāvis, galma bibliotekārs, Augusta bibliotēkas (''Herzog August Bibliothek'') vadītājs un galma vēsturnieks. 1700. gadā iecelts par [[Prūsijas karaliste]]s Karaliskās zinātņu akadēmijas (''Königlich-Preußische Akademie der Wissenschaften'') prezidentu. Miris 1716. gada 14. novembrī Hanoverē.
  
Labi pārzināja tiklab matemātiku (bija viens no diferenciālrēķinu izgudrotājiem), kā arī fiziku (anticipēja enerģijas nezūdamības likumu). Filosofijā viens no vācu ideālistiskās [[dialektika]]s pamatlicējiem. Centās sintezēt [[Dekarts Renē|Dekarta]] un [[Hobss Tomass|Hobsa]] idejas un [[Sholastika|sholastu]] mācību par aktīvām substanciālām formām. Skaidrojot īstenību, centās mehānisko principu apvienot ar mācību par [[Monādes|monādēm]], kura izklāstīta viņa darbā „Monadoloģija“ (1714.). Saskaņā ar viņa mācību, monādes ir nedalāmas garīgas substances, no kurām veidojas Visums, kuru regulē iepriekš noteikta harmonija, kas atkarīga no augstākās monādes (absolūta, Dieva). Monādu ir bezgalīgi daudz, katrai no tām piemīt uztvere un tiekšanās. Iepriekš noteiktās harmonijas princips gūla pamatā viņa [[teodiceja]]i („Teodiceja“, 1710.). Izziņas teorijā pieturējās pie ideālistiskā racionālisma, nepiekrītot [[Loks Džons|Loka]] [[Sensuālisms|sensuālismam]] un empīrismam. Loka tēzei „Prātā nav nekā, kas nebūtu sajūtās“ Leibnics piemetināja: „Izņemot pašu intelektu“. Nepiekrisdams Loka uzskatam, ka prāts esot kā tīra lapa (tabula rasa), noliegdams juteklisko pieredzi kā izziņas vispārīguma un nepieciešamības avotu, Leibnics postulēja, ka tāds avots var būt tikai prāts, ka dvēselē no sākta gala doti dažādu atzinumu un jēdzienu pirmssākumi, kurus ārējie objekti tikai pamodina („Jauns apcerējums par cilvēka prātu“, 1704., izdots 1765.). Būtībā Leibnics modificēja Dekarta mācību par [[Iedzimtās idejas|iedzimtajām idejām]], kuras ietvertas prātā kā akmens dzīslojums marmorā. Par patiesuma kritēriju uzskatīja atziņas skaidrību un nepretrunīgumu. Prāta patiesību pārbaudei pietiek ar [[Aristotelis no Stagīras|Aristotela]] loģikas likumiem (identitātes, pretrunas un izslēgtā trešā likumiem); fakta patiesuma pārbaudei nepieciešams pietiekamā pamatojuma likums. Leibnicu uzskata ([[Rasels Bertrans|Rasels]] u.c.) par matemātiskās loģikas pamatlicēju.
+
Labi pārzināja tiklab matemātiku (bija viens no diferenciālrēķinu izgudrotājiem), kā arī fiziku (anticipēja enerģijas nezūdamības likumu). Filosofijā viens no vācu ideālistiskās [[dialektika]]s pamatlicējiem. Centās sintezēt [[Dekarts Renē|Dekarta]] un [[Hobss Tomass|Hobsa]] idejas un [[Sholastika|sholastu]] mācību par aktīvām substanciālām formām. Skaidrojot īstenību, centās mehānisko principu apvienot ar mācību par [[Monādes|monādēm]], kura izklāstīta viņa darbā „Monadoloģija“ (1714.). Saskaņā ar viņa mācību, monādes ir nedalāmas garīgas substances, no kurām veidojas Visums, kuru regulē iepriekš noteikta harmonija, kas atkarīga no augstākās monādes (absolūta, Dieva). Monādu ir bezgalīgi daudz, katrai no tām piemīt uztvere un tiekšanās. Iepriekš noteiktās harmonijas princips gūla pamatā viņa [[teodiceja]]i („Teodiceja“, 1710.). Izziņas teorijā pieturējās pie ideālistiskā racionālisma, nepiekrītot [[Loks Džons|Loka]] [[Sensuālisms|sensuālismam]] un empīrismam. Loka tēzei „Prātā nav nekā, kas nebūtu sajūtās“ Leibnics piemetināja: „Izņemot pašu intelektu“. Nepiekrizdams Loka uzskatam, ka prāts esot kā tīra lapa (tabula rasa), noliegdams juteklisko pieredzi kā izziņas vispārīguma un nepieciešamības avotu, Leibnics postulēja, ka tāds avots var būt tikai prāts, ka dvēselē no sākta gala doti dažādu atzinumu un jēdzienu pirmssākumi, kurus ārējie objekti tikai pamodina („Jauns apcerējums par cilvēka prātu“, 1704., izdots 1765.). Būtībā Leibnics modificēja Dekarta mācību par [[Iedzimtās idejas|iedzimtajām idejām]], kuras ietvertas prātā kā akmens dzīslojums marmorā. Par patiesuma kritēriju uzskatīja atziņas skaidrību un nepretrunīgumu. Prāta patiesību pārbaudei pietiek ar [[Aristotelis no Stagīras|Aristotela]] loģikas likumiem (identitātes, pretrunas un izslēgtā trešā likumiem); fakta patiesuma pārbaudei nepieciešams pietiekamā pamatojuma likums. Leibnicu uzskata ([[Rasels Bertrans|Rasels]] u.c.) par matemātiskās loģikas pamatlicēju.
  
 
==== Literatūra par šo tēmu ====
 
==== Literatūra par šo tēmu ====
35. rindiņa: 35. rindiņa:
 
* [http://www.bbaw.de/bibliothek/digital/struktur/01-misc/1/jpg-0400/00000161.htm Leibniz. Annotatio de Luce quam quidam Auroram Borealem vocant.]
 
* [http://www.bbaw.de/bibliothek/digital/struktur/01-misc/1/jpg-0400/00000161.htm Leibniz. Annotatio de Luce quam quidam Auroram Borealem vocant.]
 
* [http://www.bbaw.de/bibliothek/digital/struktur/01-misc/1/jpg-0400/00000046.htm Leibniz. Annotatio de quibusdam Ludis: inprimis de ludo quodam Sinico differentiaque scachici et latrunculorum et novo genere ludi navalis.]
 
* [http://www.bbaw.de/bibliothek/digital/struktur/01-misc/1/jpg-0400/00000046.htm Leibniz. Annotatio de quibusdam Ludis: inprimis de ludo quodam Sinico differentiaque scachici et latrunculorum et novo genere ludi navalis.]
* [http://www.bbaw.de/bibliothek/digital/struktur/01-misc/1/jpg-0400/00000341.htm Leibniz. Brevis descriptio Machinae Arithmeticae, cum Figura.]
 
* [http://www.bbaw.de/bibliothek/digital/struktur/01-misc/1/jpg-0600/00000025.htm Leibniz. Brevis designatio meditationum de originibus gentium, ductis potissimum ex indicio linguarum.]
 
* [http://www.bbaw.de/bibliothek/digital/struktur/01-misc/1/jpg-0400/00000194.htm Leibniz. Constructio Problematis ducendi rectas quae tangunt Lineas Centrorum Gravitatis.]
 
* [http://home.t-online.de/home/099191080-0002/de_ipsa_natura.htm Leibniz. De Ipsa Natura.]
 
 
* [http://www.bbaw.de/bibliothek/digital/struktur/01-misc/1/jpg-0400/00000147.htm Leibniz. De Elevatione Vaporum, et de corporibus quae ob cavitatem inclusam in aëre natare possunt.]
 
* [http://www.bbaw.de/bibliothek/digital/struktur/01-misc/1/jpg-0400/00000147.htm Leibniz. De Elevatione Vaporum, et de corporibus quae ob cavitatem inclusam in aëre natare possunt.]
 
* [http://books.google.com/books?id=1FH6PHOi1kQC&pg=PA27&dq=dissertatio&as_brr=1 Leibniz. Dissertatio de Arte Combinatoria.]
 
* [http://books.google.com/books?id=1FH6PHOi1kQC&pg=PA27&dq=dissertatio&as_brr=1 Leibniz. Dissertatio de Arte Combinatoria.]
* [http://imgbase-scd-ulp.u-strasbg.fr/displayimage.php?album=306&pos=1 Leibniz. Disputatio arithmentica de complexionibus.]
+
* [http://www.bbaw.de/bibliothek/digital/struktur/01-misc/1/jpg-0400/00000115.htm Leibniz. Historia inventionis phosphori.]
* [http://www.bbaw.de/bibliothek/digital/struktur/01-misc/1/jpg-0400/00000142.htm Leibniz. Epistola ad Autorem Dissertationis de figuris animalium quae in lapidibus observantur, et Lithozoorum nomine venire possent.]
+
* [http://visualiseur.bnf.fr/Visualiseur?Destination=Gallica&O=NUMM-021146 Leibniz. Lettres et opuscules inédits.]
 +
* [http://visualiseur.bnf.fr/Visualiseur?Destination=Gallica&O=NUMM-049876 Leibniz. Mantissa codicis juris gentium diplomatici, continens statuta magnorum ordinum regiorum.]
 +
* [http://www.koeblergerhard.de/Fontes/LeibnizGNovamethodusdiscendaedocendaeiurisprudentiae1607.pdf Leibniz. Nova methodus discendae docendaeque iurisprudentiae. (.pdf)]
 +
* [http://bibliothek.bbaw.de/bibliothek/digital/struktur/01-misc/1/jpg-0400/00000040.htm Leibniz. Oedipus Chymicus, Aenigmatis Graeci et Germanici.]
 +
* [http://marki.lib.uni-miskolc.hu/selmeci/leibnitz_1749/index.php Leibniz. Protogaea sive de prima facie telluris et antiquissimae historiae vestigiis.]
 +
* [http://diglib.hab.de/drucke/gn-4f-1572-3b/start.htm Leibniz. Scriptores Rervm Brvnsvicensivm Illvstrationi Inservientis, Antiqvi Omnes Et Religionis Reformatione Priores.]
 
----
 
----
 
* [http://www-groups.dcs.st-and.ac.uk/~history/Mathematicians/Leibniz.html Gottfried Wilhelm von Leibniz]
 
* [http://www-groups.dcs.st-and.ac.uk/~history/Mathematicians/Leibniz.html Gottfried Wilhelm von Leibniz]
55. rindiņa: 56. rindiņa:
 
* [http://ses.library.usyd.edu.au/handle/2123/2475 Jürgen Lawrenz. Leibniz: Double-Aspect Ontology and the labyrinth of the continuum. - University of Sydney, 2007]
 
* [http://ses.library.usyd.edu.au/handle/2123/2475 Jürgen Lawrenz. Leibniz: Double-Aspect Ontology and the labyrinth of the continuum. - University of Sydney, 2007]
 
----
 
----
 +
* [http://www.leibniz-edition.de/ Leibnitz-Edition]
 
* [https://portal.d-nb.de/opac.htm?query=atr%3D118571249+OR+nid%3D118571249+OR+swRef%3D118571249&method=simpleSearch Literatur von und über Gottfried Wilhelm Leibniz im Katalog der Deutschen Nationalbibliothek]
 
* [https://portal.d-nb.de/opac.htm?query=atr%3D118571249+OR+nid%3D118571249+OR+swRef%3D118571249&method=simpleSearch Literatur von und über Gottfried Wilhelm Leibniz im Katalog der Deutschen Nationalbibliothek]
 
* [http://gso.gbv.de/xslt/DB=1.28/REL?PPN=004290488&RELTYPE=TT&COOKIE=U999,K999,D1.28,E657f8c53-16bf,I0,B9994++++++,SY,A%5C9008+1,,0,H12-23,,30-31,,73-77,,80,,88-90,NGAST,R86.63.171.184,FN Druckschriften von und über Gottfried Wilhelm Leibniz - Das Verzeichnis der im deutschen Sprachraum erschienenen Drucke des 17. Jahrhunderts]
 
* [http://gso.gbv.de/xslt/DB=1.28/REL?PPN=004290488&RELTYPE=TT&COOKIE=U999,K999,D1.28,E657f8c53-16bf,I0,B9994++++++,SY,A%5C9008+1,,0,H12-23,,30-31,,73-77,,80,,88-90,NGAST,R86.63.171.184,FN Druckschriften von und über Gottfried Wilhelm Leibniz - Das Verzeichnis der im deutschen Sprachraum erschienenen Drucke des 17. Jahrhunderts]
68. rindiņa: 70. rindiņa:
 
* [http://visualiseur.bnf.fr/Visualiseur?Destination=Gallica&O=NUMM-021139 Leibniz. Die philosophischen Schriften - 6 // Gallica - Bibliothèque nationale de France]
 
* [http://visualiseur.bnf.fr/Visualiseur?Destination=Gallica&O=NUMM-021139 Leibniz. Die philosophischen Schriften - 6 // Gallica - Bibliothèque nationale de France]
 
* [http://visualiseur.bnf.fr/Visualiseur?Destination=Gallica&O=NUMM-021150 Leibniz. Die philosophischen Schriften - 7 // Gallica - Bibliothèque nationale de France]
 
* [http://visualiseur.bnf.fr/Visualiseur?Destination=Gallica&O=NUMM-021150 Leibniz. Die philosophischen Schriften - 7 // Gallica - Bibliothèque nationale de France]
 +
* [http://gallica.bnf.fr/document?O=N111370 Leibniz. Leibnizens gesammelte Werke aus den Handschriften der königlichen Bibliothek zu Hannover herausgegeben. Bd. 1]
 +
* [http://gallica.bnf.fr/document?O=N111371 Leibniz. Leibnizens gesammelte Werke aus den Handschriften der königlichen Bibliothek zu Hannover herausgegeben. Bd. 2]
 +
* [http://gallica.bnf.fr/document?O=N111373 Leibniz. Leibnizens gesammelte Werke aus den Handschriften der königlichen Bibliothek zu Hannover herausgegeben. Bd. 3]
 +
* [http://gallica.bnf.fr/document?O=N111374 Leibniz. Leibnizens gesammelte Werke aus den Handschriften der königlichen Bibliothek zu Hannover herausgegeben. Bd. 6]
 +
* [http://gallica.bnf.fr/document?O=N111375 Leibniz. Leibnizens gesammelte Werke aus den Handschriften der königlichen Bibliothek zu Hannover herausgegeben. Bd. 7]
 
----
 
----
 
* [http://ideashistory.org.ru/a01.html Философский век. Альманах. «Г. В. Лейбниц и Россия». Материалы Международной конференции. Санкт-Петербург, 26-27 июня 1996 г. / Отв. редакторы Т.В. Артемьева, М.И. Микешин. - СПб НЦ: СПб., 1996 - С. 223]
 
* [http://ideashistory.org.ru/a01.html Философский век. Альманах. «Г. В. Лейбниц и Россия». Материалы Международной конференции. Санкт-Петербург, 26-27 июня 1996 г. / Отв. редакторы Т.В. Артемьева, М.И. Микешин. - СПб НЦ: СПб., 1996 - С. 223]

Versija, kas saglabāta 2010. gada 15. janvāris, plkst. 10.55

Leibnitz.jpg

Gotfrīds Vilhelms fon Leibnics (Leibniz, Gottfried Wilhelm Freiherr von, 1646.-1716.) – barons, jurists, filosofs, dabaszinātnieks, matemātiķis, Prūsijas karaliskās Zinātņu akadēmijas pirmais prezidents.

Dzimis 1646. gada 21. jūnijā (1. jūlijā), Leipcigas universitātes (Universität Leipzig) ētikas (Moralphilosophie) profesora Fridriha Leibnica (Friedrich Leibnütz) ģimenē. Pamatisglītību guvis pilsētas Nikolaja skolā (Nicolai schule). 1661. gadā uzsāka filosofijas studijas Leipcigas universitātē, bet pēc 2 gadiem pārgāja studēt matemātiku Jēnas universitātē. Pēc tam atgriezās Leipcigā studēt jurisprudenci. Disertāciju (Disputatio Inauguralis De Casibus Perplexis In Jure) aizstāvēja 1666. gada 5. novembrī Altdorfas universitātē (Universität Altdorf), iegūstot tiesību zinātņu doktora grādu. 1670. gadā kļuva par Maincas kūrfirsta, arhibīskapa Johana (Johann Philipp von Schönborn) padomnieku jurisprudencē un tirdzniecībā. Daudz ceļoja pa Rietumeiropu. 1676. gadā iestājās Braunšveigas-Lineburgas hercoga Johana Fridriha (Johann Friedrich, Herzog von Braunschweig und Lüneburg) dienestā - bija tā padomnieks, diplomātiskais pārstāvis, galma bibliotekārs, Augusta bibliotēkas (Herzog August Bibliothek) vadītājs un galma vēsturnieks. 1700. gadā iecelts par Prūsijas karalistes Karaliskās zinātņu akadēmijas (Königlich-Preußische Akademie der Wissenschaften) prezidentu. Miris 1716. gada 14. novembrī Hanoverē.

Labi pārzināja tiklab matemātiku (bija viens no diferenciālrēķinu izgudrotājiem), kā arī fiziku (anticipēja enerģijas nezūdamības likumu). Filosofijā viens no vācu ideālistiskās dialektikas pamatlicējiem. Centās sintezēt Dekarta un Hobsa idejas un sholastu mācību par aktīvām substanciālām formām. Skaidrojot īstenību, centās mehānisko principu apvienot ar mācību par monādēm, kura izklāstīta viņa darbā „Monadoloģija“ (1714.). Saskaņā ar viņa mācību, monādes ir nedalāmas garīgas substances, no kurām veidojas Visums, kuru regulē iepriekš noteikta harmonija, kas atkarīga no augstākās monādes (absolūta, Dieva). Monādu ir bezgalīgi daudz, katrai no tām piemīt uztvere un tiekšanās. Iepriekš noteiktās harmonijas princips gūla pamatā viņa teodicejai („Teodiceja“, 1710.). Izziņas teorijā pieturējās pie ideālistiskā racionālisma, nepiekrītot Loka sensuālismam un empīrismam. Loka tēzei „Prātā nav nekā, kas nebūtu sajūtās“ Leibnics piemetināja: „Izņemot pašu intelektu“. Nepiekrizdams Loka uzskatam, ka prāts esot kā tīra lapa (tabula rasa), noliegdams juteklisko pieredzi kā izziņas vispārīguma un nepieciešamības avotu, Leibnics postulēja, ka tāds avots var būt tikai prāts, ka dvēselē no sākta gala doti dažādu atzinumu un jēdzienu pirmssākumi, kurus ārējie objekti tikai pamodina („Jauns apcerējums par cilvēka prātu“, 1704., izdots 1765.). Būtībā Leibnics modificēja Dekarta mācību par iedzimtajām idejām, kuras ietvertas prātā kā akmens dzīslojums marmorā. Par patiesuma kritēriju uzskatīja atziņas skaidrību un nepretrunīgumu. Prāta patiesību pārbaudei pietiek ar Aristotela loģikas likumiem (identitātes, pretrunas un izslēgtā trešā likumiem); fakta patiesuma pārbaudei nepieciešams pietiekamā pamatojuma likums. Leibnicu uzskata (Rasels u.c.) par matemātiskās loģikas pamatlicēju.

Literatūra par šo tēmu

  • Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 233. lpp.

  • The Cambridge Companion to Leibniz. / Jolley Nicholas, ed. - Cambridge University Press, 1995
  • The Philosophy of Leibniz and the Modern World. / LeClerc, Ivor, ed. - Vanderbilt University Press, 1973
  • Mercer Christia. Leibniz's metaphysics: Its Origins and Development. - Cambridge University Press, 2001
  • Perkins Franklin. Leibniz and China: A Commerce of Light. - Cambridge University Press, 2004
  • Riley Patrick. Leibniz's Universal Jurisprudence: Justice as the Charity of the Wise. - Harvard University Press, 1996
  • Rutherford Donald. Leibniz and the Rational Order of Nature. - Cambridge University Press, 1998
  • Woolhouse R.S., and Francks R. Leibniz: Philosophical Texts. - Oxford University Press, 1998

  • Finster Reinhard, Gerd van den Heuvel. Gottfried Wilhelm Leibniz. Mit Selbstzeugnissen und Bilddokumenten. - Rowohlt und Reinbek: Hamburg, 2000, ISBN 3-499-50481-2

  • Нарский И.С. Готфрид Лейбниц. - Москва, 1972 − С. 239
  • Погребысский И.Б. Готфрид Вильгельм Лейбниц. - Москва, 1971
  • Герье В.И. Лейбниц и его век: Отношения Лейбница к России и Петру Великому. - Наука: СПб., 2008
  • Хал Хеллман. Великие противостояния в науке. Десять самых захватывающих диспутов - Глава 3. Ньютон против Лейбница: Битва титанов. - Диалектика: Москва, 2007. - С. 320., ISBN 0-471-35066-4
  • Сретенский Н. Н. Лейбниц и Декарт. Критика Лейбницем общих начал философии Декарта: Очерк по истории философии. - Наука: СПб., 2007 - С. 183 - ISBN 5-02-026941-7

Resursi internetā par šo tēmu