Atšķirības starp "Lokajata" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Lokajata''', arī '''čarvaka''' - [[Indiešu filosofija]]s materiālistiskas ievirzes skola. Pirmās ziņas par ''lokajatu'' sastopamas [[budisms|budisma]] kanoniskajos tekstos, [[Vēdas|vēdās]] un [[Sanskrits|sanskrita]] eposā. Tradīcija ''lokajatas'' skolas rašanos saista ar mītisko gudro Brihaspati. Atsevišķus ateistiskus un pret vēdām vērstus izteikumus piedēvē mītiskajam skolotājam Čarvakam, tāpēc vairākos avotos šo skolu dēvē arī par "čarvaka skolu". ''Lokajatas'' mācība par esamību balstās uz priekšstatu, ka pasaulē viss sastāv no 4 pirmelementiem: zemes, uguns, ūdens un gaisa (dažos tekstos parādās vēl piektais elements "ēters"). Katram elementam atbilst savs īpašs nemainīgu, neiznīcināmu un no sākta gala pastāvošu atomu paveids. Visas lietu īpašības atkarīgas no tā, kādu atomu savienojums tie ir un kādās proporcijās tie savienoti. Arī apziņa un sajūtu orgāni ir šādu atomu savienojumi; dzīvai būtnei mirstot, savienojums izirst elementos, kas saplūst ar pārējā nedzīvajā dabā esošajiem konkrētā veida atomiem. Dažos tekstos sastopamas norādes par priekšstatiem par evolūcijas ideju: vieni elementi cēlušies, evolucionējot citiem, bet visa pamatpirmelements ir zeme. ''Lokajatas'' [[gnozeoloģija]] ir sensuālistiska: vienīgais drošais izziņas avots ir sajūtas. Sajūtu orgāni spēj uztvert lietas tik tālu, cik tie paši sastāv no tiem atomiem, no kuriem sastāv šīs lietas ("līdzīgu izzina līdzīgais"). Noliedza jebkādas drošas pastarpinātas zināšanas: secinājumus un prāta slēdzienus lokajatisti uzskatīja par tikpat maldīgu izziņas metodi kā vēdu mītus. Noliedza dievību, dvēseles, [[karma]]s, reinkarnācijas pastāvēšanu. | + | '''Lokajata''', arī '''čarvaka''' - [[Indiešu filosofija]]s materiālistiskas ievirzes skola. Pirmās ziņas par ''lokajatu'' sastopamas [[budisms|budisma]] kanoniskajos tekstos, [[Vēdas|vēdās]] un [[Sanskrits|sanskrita]] eposā. Tradīcija ''lokajatas'' skolas rašanos saista ar mītisko gudro Brihaspati. Atsevišķus ateistiskus un pret vēdām vērstus izteikumus piedēvē mītiskajam skolotājam Čarvakam, tāpēc vairākos avotos šo skolu dēvē arī par "čarvaka skolu". ''Lokajatas'' mācība par esamību balstās uz priekšstatu, ka pasaulē viss sastāv no 4 pirmelementiem: zemes, uguns, ūdens un gaisa (dažos tekstos parādās vēl piektais elements "ēters"). Katram elementam atbilst savs īpašs nemainīgu, neiznīcināmu un no sākta gala pastāvošu atomu paveids. Visas lietu īpašības atkarīgas no tā, kādu atomu savienojums tie ir un kādās proporcijās tie savienoti. Arī apziņa un sajūtu orgāni ir šādu atomu savienojumi; dzīvai būtnei mirstot, savienojums izirst elementos, kas saplūst ar pārējā nedzīvajā dabā esošajiem konkrētā veida atomiem. Dažos tekstos sastopamas norādes par priekšstatiem par evolūcijas ideju: vieni elementi cēlušies, evolucionējot citiem, bet visa pamatpirmelements ir zeme. ''Lokajatas'' [[gnozeoloģija]] ir sensuālistiska: vienīgais drošais izziņas avots ir sajūtas. Sajūtu orgāni spēj uztvert lietas tik tālu, cik tie paši sastāv no tiem atomiem, no kuriem sastāv šīs lietas ("līdzīgu izzina līdzīgais"). Noliedza jebkādas drošas pastarpinātas zināšanas: secinājumus un prāta slēdzienus lokajatisti uzskatīja par tikpat maldīgu izziņas metodi kā vēdu mītus. Noliedza dievību, dvēseles, [[karma]]s, reinkarnācijas pastāvēšanu. ''Lokajatas'' ētikā dominēja [[hedonisms]]. Šķiet, ''lokajatas'' mācībai savā laikā bijusi liela ietekme uz valsts pārvaldes zināšanu attīstību. Līdz mūsu dienām nav saglabājies neviens šīs skolas teksts, taču priekšstatu par šīm idejām var gūt traktātos un kompendijos (daršanos), kurus IX-XVI gs. sarakstījuši ''lokajatas'' skolas oponenti - vedantisti. |
== Literatūra == | == Literatūra == | ||
Versija, kas saglabāta 2010. gada 29. janvāris, plkst. 10.57
Lokajata, arī čarvaka - Indiešu filosofijas materiālistiskas ievirzes skola. Pirmās ziņas par lokajatu sastopamas budisma kanoniskajos tekstos, vēdās un sanskrita eposā. Tradīcija lokajatas skolas rašanos saista ar mītisko gudro Brihaspati. Atsevišķus ateistiskus un pret vēdām vērstus izteikumus piedēvē mītiskajam skolotājam Čarvakam, tāpēc vairākos avotos šo skolu dēvē arī par "čarvaka skolu". Lokajatas mācība par esamību balstās uz priekšstatu, ka pasaulē viss sastāv no 4 pirmelementiem: zemes, uguns, ūdens un gaisa (dažos tekstos parādās vēl piektais elements "ēters"). Katram elementam atbilst savs īpašs nemainīgu, neiznīcināmu un no sākta gala pastāvošu atomu paveids. Visas lietu īpašības atkarīgas no tā, kādu atomu savienojums tie ir un kādās proporcijās tie savienoti. Arī apziņa un sajūtu orgāni ir šādu atomu savienojumi; dzīvai būtnei mirstot, savienojums izirst elementos, kas saplūst ar pārējā nedzīvajā dabā esošajiem konkrētā veida atomiem. Dažos tekstos sastopamas norādes par priekšstatiem par evolūcijas ideju: vieni elementi cēlušies, evolucionējot citiem, bet visa pamatpirmelements ir zeme. Lokajatas gnozeoloģija ir sensuālistiska: vienīgais drošais izziņas avots ir sajūtas. Sajūtu orgāni spēj uztvert lietas tik tālu, cik tie paši sastāv no tiem atomiem, no kuriem sastāv šīs lietas ("līdzīgu izzina līdzīgais"). Noliedza jebkādas drošas pastarpinātas zināšanas: secinājumus un prāta slēdzienus lokajatisti uzskatīja par tikpat maldīgu izziņas metodi kā vēdu mītus. Noliedza dievību, dvēseles, karmas, reinkarnācijas pastāvēšanu. Lokajatas ētikā dominēja hedonisms. Šķiet, lokajatas mācībai savā laikā bijusi liela ietekme uz valsts pārvaldes zināšanu attīstību. Līdz mūsu dienām nav saglabājies neviens šīs skolas teksts, taču priekšstatu par šīm idejām var gūt traktātos un kompendijos (daršanos), kurus IX-XVI gs. sarakstījuši lokajatas skolas oponenti - vedantisti.
Literatūra
- Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., 243.-244. lpp.
- Ivbulis V. Šiva izdejo un sagrauj pasauli. Ievads tradicionālajā hindu domā. - Zinātne, Rīga, 2003.
- Wilfried Huchzermeyer. Die heiligen Schriften Indiens – Geschichte der Sanskrit-Literatur. - Karlsruhe, 2003, ISBN 3-931172-22-8
- Альбедиль М.Ф. Индия. Беспредельная мудрость. - Спб., 2003
- Антология мировой философии. - Москва, 1969. Т. 1.
- Древнеиндийская философия. - Москва, 1972. В 2-х т.
- Мюллер М. Шесть систем индийской философии. - Москва, 1995
- Радхакришнан С. Индийская философия. - Москва, 1993. Т.1, 2.
- Чаттерджи С., Датта Д. Введение в индийскую философию. - Москва, 1955
- Чаттопадхьяя Д.П. Локаята даршана. История индийского материализма. - Москва, 1961
- Шохин В.К. Первые философы Индии. - Москва, 1997
