Atšķirības starp "Seims" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| (1 starpversija, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādīta) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Seims''' (pol. ''Sejm'', liet. ''Seimas'', angl. ''Sejm'', kr. ''Сейм'') - atkarībā no konteksta: '''1.''' [[Parlaments|parlamenta]] nosaukums [[Polijas Tautas Republika|Polijas Tautas Republikā]], [[Polijas Republika|Polijas Republikā]], [[Lietuvas Republika|Lietuvas Republikā]] un [[Somijas Republika|Somijas Republikā]] pēc [[Otrais Pasaules karš|2. Pasaules kara]]. '''2.''' Augstākā divpalātu ([[Zemju sūtņu palāta]] un [[Karaļa padome]]) [[Kārtu pārstāvniecība|kārtu pārstāvju]] sapulce [[Polijas karaliste|Polijas karalistē]], [[Lietuvas lielkņaziste|Lietuvas lielkņazistē]] un [[Žečpospoļita|Žečpospoļitā]] viduslaikos un jaunajos laikos. Sākotnēji ''Seimu'' sasauca [[karalis]], taču pēc 1572. gada ''Seims'' sanāca regulāri vismaz reizi 2 gados. Ar [[Radomas konstitūcija|Radomas konstitūciju]] ''Seims'' kļuva par augstāko likumdevēju institūciju, kuru karalim nebija tiesību atlaist, un kura ievēlēja jaunu karali, troņa vakances gadījumā. ''[[Karaļa padome|Karaļa padomi]]'' jeb ''[[Žečpospoļitas Senāts|Senātu]]'' veidoja lielākie Žečpospoļitas [[Magnāts|magnāti]] un augstākie valsts ierēdņi, kuriem vai nu vieta palātā pienācās pēc statusa, vai tos iecēla karalis. ''Zemju sūtņu palātas'' jeb ''Sūtņu palātas'' veidoja ''[[Seimiks|Seimiku]]'' atsūtītie delegāti. | + | '''Seims''' (pol. ''Sejm'', liet. ''Seimas'', angl. ''Sejm'', kr. ''Сейм'') - atkarībā no konteksta: |
| + | * '''1.''' [[Parlaments|parlamenta]] nosaukums [[Polijas Tautas Republika|Polijas Tautas Republikā]], [[Polijas Republika|Polijas Republikā]], [[Lietuvas Republika|Lietuvas Republikā]] un [[Somijas Republika|Somijas Republikā]] pēc [[Otrais Pasaules karš|2. Pasaules kara]]. | ||
| + | * '''2.''' Augstākā divpalātu ([[Zemju sūtņu palāta]] un [[Karaļa padome]]) [[Kārtu pārstāvniecība|kārtu pārstāvju]] sapulce [[Polijas karaliste|Polijas karalistē]], [[Lietuvas lielkņaziste|Lietuvas lielkņazistē]] un [[Žečpospoļita|Žečpospoļitā]] viduslaikos un jaunajos laikos. Sākotnēji ''Seimu'' sasauca [[karalis]], taču pēc 1572. gada ''Seims'' sanāca regulāri vismaz reizi 2 gados. Ar [[Radomas konstitūcija|Radomas konstitūciju]] ''Seims'' kļuva par augstāko likumdevēju institūciju, kuru karalim nebija tiesību atlaist, un kura ievēlēja jaunu karali, troņa vakances gadījumā. ''[[Karaļa padome|Karaļa padomi]]'' jeb ''[[Žečpospoļitas Senāts|Senātu]]'' veidoja lielākie Žečpospoļitas [[Magnāts|magnāti]] un augstākie valsts ierēdņi, kuriem vai nu vieta palātā pienācās pēc statusa, vai tos iecēla karalis. ''Zemju sūtņu palātas'' jeb ''Sūtņu palātas'' veidoja ''[[Seimiks|Seimiku]]'' atsūtītie delegāti. | ||
== Literatūra == | == Literatūra == | ||
| 9. rindiņa: | 11. rindiņa: | ||
* [http://bse.sci-lib.com/article100795.html Значение слова "Сейм (парламент)" в Большой Советской Энциклопедии] | * [http://bse.sci-lib.com/article100795.html Значение слова "Сейм (парламент)" в Большой Советской Энциклопедии] | ||
* [http://www.senat.gov.pl/k7eng/historia/r/rdzieje.pdf Ежи Петшак. История польского Сената.] | * [http://www.senat.gov.pl/k7eng/historia/r/rdzieje.pdf Ежи Петшак. История польского Сената.] | ||
| + | * [http://www.hrono.info/dokum/fin1869.html Высочайший Его Императорского Величества Сеймовый Устав для Великого Княжества Финляндского] | ||
[[Kategorija:Valsts varas institūcijas]] | [[Kategorija:Valsts varas institūcijas]] | ||
Pašreizējā versija, 2010. gada 26. marts, plkst. 12.25
Seims (pol. Sejm, liet. Seimas, angl. Sejm, kr. Сейм) - atkarībā no konteksta:
- 1. parlamenta nosaukums Polijas Tautas Republikā, Polijas Republikā, Lietuvas Republikā un Somijas Republikā pēc 2. Pasaules kara.
- 2. Augstākā divpalātu (Zemju sūtņu palāta un Karaļa padome) kārtu pārstāvju sapulce Polijas karalistē, Lietuvas lielkņazistē un Žečpospoļitā viduslaikos un jaunajos laikos. Sākotnēji Seimu sasauca karalis, taču pēc 1572. gada Seims sanāca regulāri vismaz reizi 2 gados. Ar Radomas konstitūciju Seims kļuva par augstāko likumdevēju institūciju, kuru karalim nebija tiesību atlaist, un kura ievēlēja jaunu karali, troņa vakances gadījumā. Karaļa padomi jeb Senātu veidoja lielākie Žečpospoļitas magnāti un augstākie valsts ierēdņi, kuriem vai nu vieta palātā pienācās pēc statusa, vai tos iecēla karalis. Zemju sūtņu palātas jeb Sūtņu palātas veidoja Seimiku atsūtītie delegāti.
Literatūra
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 79. lpp.
