Atšķirības starp "Inteliģence" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m (Resursi internetā par šo tēmu)
15. rindiņa: 15. rindiņa:
 
* [http://slovari.yandex.ru/dict/gl_social/article/14011/1401_1639.htm Интеллигенция - Словарь по общественным наукам]
 
* [http://slovari.yandex.ru/dict/gl_social/article/14011/1401_1639.htm Интеллигенция - Словарь по общественным наукам]
 
* [http://slovari.yandex.ru/dict/sociology/article/soc/soc-0422.htm Интеллигенция - Энциклопедия социологии]
 
* [http://slovari.yandex.ru/dict/sociology/article/soc/soc-0422.htm Интеллигенция - Энциклопедия социологии]
 +
* [http://www.gumer.info/bibliotek_Buks/History/uspen/01.php Успенский Б. Русская интеллигенция как специфический феномен русской культуры.]
  
 
[[Kategorija:Sabiedrība]]
 
[[Kategorija:Sabiedrība]]

Versija, kas saglabāta 2010. gada 18. jūnijs, plkst. 15.09

Inteliģence (kr. интелигенция, no lat. intelligentia, intellegentia - "sapratne") - atkarībā no konteksta:

  • 1. XIX-XX gs. Krievijas impērijā apzīmējums izglītotai iedzīvotāju daļai, kas nebija pierakstīta nevienai iedzīvotāju kategorijai (kā sociāls starpslānis izveidojās no t.s. raznočinciem) - "ne fiziskā darba veicēji": inženieri, žurnālisti, aktieri, skolotāji, mākslinieki, liela daļa zemāko kategoriju valsts dienesta kalpotāju, zinātnē nodarbinātie zemāko kategoriju darbinieki (ja augstskola absolvēta ar izcilību, tika piešķirts muižnieka rangs, t.i. šāda persona - jau zinātnes elitei piederīgais, - netika pieskaitīta pie inteliģences) u.c.
  • 2. PSRS lietots apzīmējums iedzīvotāju slānim ar augstāko vai nepabeigtu augstāko izglītību, kuri nebija ne strādnieki, ne zemnieki, ne valsts pārvaldes aparātā strādājošie.

Literatūra

  • Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., 172.-173. lpp.

Resursi internetā par šo tēmu