Atšķirības starp "Misticisms" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Misticisms''' jeb '''mistika''' (no gr. "noslēpums") - reliģioza pasaules uztvere, kuras pamatā ir ticība pārdabiskiem spēkiem un cilvēka spējai ietekmēt apkārtējo vidi un notikumus, pildot | + | '''Misticisms''' jeb '''mistika''' (no gr. "noslēpums") - reliģioza pasaules uztvere, kuras pamatā ir ticība pārdabiskiem spēkiem un cilvēka spējai gan kontaktēt ar tiem (gaišredzības, ekstāzes, atklāsmes ceļā), gan ietekmēt apkārtējo vidi un notikumus, pildot [[mistērija]]s, [[maģija]]s [[Rituāls|rituālus]]. Pasaule tiek skaidrota nevis izmantojot filosofijas dedukciju, izziņu un loģiku, bet uztverot to kā pārdabisku spēku un to dažādāko izpausmju apkopokjumu. Misticisma elementi ir lielākajā daļā seno laiku filosofijas sistēmu, visās reliģijās. Viduslaiku Rietumeiropas misticisms filosofijā saistās ar Bernāru no Klervo (1091.-1153.), Ekartu (1260.-1327.), Tauleru (1300.-1361.) u.c. Jaunajos laikos - ar [[Bēme Jakobs|Bēmi]], Svēdenborgu, [[Brīvmūrniecība|brīvmūrniecību]]. [[Krievijas impērija|Krievijā]] liela misticisma deva bija [[Slavofili|slavofilu]] koncepcijā (Solovjovs, [[Berdjajevs Nikolajs|Berdjajevs]], Trubeckojs u.c.). Īpašu uzplaukumu piedzīvoja XIX-XX gs. mijā, kad radās virkne jaunu ''misticisma'' novirzienu ([[teozofija]] u.c.). Jaunākajos laikos ''misticisms'' ļoti ietekmēja [[Nacisms|nacisma]] ideoloģiju. Sadzīvē ''misticisms'' lielākā vai mazākā mērā pastāvējis lielākās daļas cilvēces pasaules uzskatā visos laikos un kultūrās, tā ietekmei mazliet samazinoties tikai jaunākajos laikos, un arī tad tikai sabiedrības izglītotākajā daļā. |
== Literatūra par šo tēmu == | == Literatūra par šo tēmu == | ||
* Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. – Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., 277. lpp. | * Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. – Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., 277. lpp. | ||
| + | |||
| + | == Resursi internetā par šo tēmu == | ||
| + | |||
| + | * [http://www.e-misterija.lv/modules.php?op=modload&name=News&file=article&sid=1824 Misticisms kā dzīvesveids - e-misterija.lv] | ||
[[Kategorija:Misticisms]] | [[Kategorija:Misticisms]] | ||
Versija, kas saglabāta 2010. gada 29. jūnijs, plkst. 11.51
Misticisms jeb mistika (no gr. "noslēpums") - reliģioza pasaules uztvere, kuras pamatā ir ticība pārdabiskiem spēkiem un cilvēka spējai gan kontaktēt ar tiem (gaišredzības, ekstāzes, atklāsmes ceļā), gan ietekmēt apkārtējo vidi un notikumus, pildot mistērijas, maģijas rituālus. Pasaule tiek skaidrota nevis izmantojot filosofijas dedukciju, izziņu un loģiku, bet uztverot to kā pārdabisku spēku un to dažādāko izpausmju apkopokjumu. Misticisma elementi ir lielākajā daļā seno laiku filosofijas sistēmu, visās reliģijās. Viduslaiku Rietumeiropas misticisms filosofijā saistās ar Bernāru no Klervo (1091.-1153.), Ekartu (1260.-1327.), Tauleru (1300.-1361.) u.c. Jaunajos laikos - ar Bēmi, Svēdenborgu, brīvmūrniecību. Krievijā liela misticisma deva bija slavofilu koncepcijā (Solovjovs, Berdjajevs, Trubeckojs u.c.). Īpašu uzplaukumu piedzīvoja XIX-XX gs. mijā, kad radās virkne jaunu misticisma novirzienu (teozofija u.c.). Jaunākajos laikos misticisms ļoti ietekmēja nacisma ideoloģiju. Sadzīvē misticisms lielākā vai mazākā mērā pastāvējis lielākās daļas cilvēces pasaules uzskatā visos laikos un kultūrās, tā ietekmei mazliet samazinoties tikai jaunākajos laikos, un arī tad tikai sabiedrības izglītotākajā daļā.
Literatūra par šo tēmu
- Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. – Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., 277. lpp.
