Atšķirības starp "Ketlers Gothards III" versijām
m |
m |
||
| 39. rindiņa: | 39. rindiņa: | ||
'''Gothards Ketlers''' (''Gotthard von Kettler'', 1517.-1587.) - pēdējais [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] mestrs un pirmais [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s [[hercogs]]. | '''Gothards Ketlers''' (''Gotthard von Kettler'', 1517.-1587.) - pēdējais [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] mestrs un pirmais [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s [[hercogs]]. | ||
| − | Dzimis 1517. gadā Vestfālenes sīkmuižnieku (''Niederadel'') ģimenē, kur bija devītais Gotharda Ketlera cu Melriha un Sofijas no Neselrodas bērns. 1537. gadā iestājies Livonijas ordenī | + | Dzimis 1517. gadā Vestfālenes sīkmuižnieku (''Niederadel'') ģimenē, kur bija devītais Gotharda Ketlera cu Melriha un Sofijas no Neselrodas bērns. 1537. gadā iestājies Livonijas ordenī. 1558. gada 9. jūlijā Vilandes [[Komturs|komturu]] Gothardu Ketleru ievēlēja par mestra koadjūtoru. 1559. gadā ievēlēts par ordeņa mestru. Kā pēdējais ordeņa mestrs Gothards Ketlers 1561. gada 28. novembrī Viļņā ar Lietuvas [[Kņazs|lielkņazu]] Sigismundu Augustu noslēdza padošanās līgumu: Livonijas ordeņa mestrs no saviem amatiem atteicās, bet Livonijas ordenis tika sekularizēts (visas neizlēņotās ordeņa zemes kļuva par hercoga domēnu). Par to viņš saņēma [[Lēņis|lēņa]] tiesības uz daļu no agrākajām Livonijas ordeņa zemēm Kurzemē un Zemgalē (kas nu piederēja Lietuvas lielkņazam), kā arī hercoga titulu sev un saviem pēcnācējiem (līdz 1566. g. palikdams vēl arī par Vidzemes pārvaldnieku). 1561. gadā Gothards Ketlers pāriet luterticībā un ar likumu aizliedz Romas katoļu Baznīcas darbību Kurzemē (to atcēla tikai 1617. gadā), konfiscējot Baznīcas īpašumus, protestantiem pārņemot un izpostot katoļu dievnamus, uzsākot katoļu vajāšanu. 1562. gada 5. martā Rīgā padošanās akts tika izpildīts, ordeņa Rīgas pils kapitula zālē nododot Lietuvas pārstāvim kņazam Radzivilam ordeņa [[regālija]]s un saņemtot hercoga kroni. 1566. gada 11. martā aprecējās ar Meklenburgas hercoga Albrehta VII (''Albrecht VII, Herzog zu Mecklenburg-Güstrow'') meitu Annu (''Prinzessin Anna von Mecklenburg-Güstrow'', 1533.-1602.) |
== Komentāri == | == Komentāri == | ||
Versija, kas saglabāta 2008. gada 9. oktobris, plkst. 09.39
| |
| Valda |
Kurzemes un Zemgales hercogistē
hercogistes Zemgales daļā
hercogistes Zemgales daļā
Kurzemes un Zemgales hercogistē |
| Sieva | Anna |
| Bērni | nav |
| Karaliskais nams | Ketleru dinastija |
| Tēvs |
Gothards Ketlers cu Melrihs |
| Māte | Sofija |
| Dzimis | 1517. gada 2. februārī |
| Miris | 1587. gada 17. maijā |
Gothards Ketlers (Gotthard von Kettler, 1517.-1587.) - pēdējais Livonijas ordeņa mestrs un pirmais Kurzemes un Zemgales hercogistes hercogs.
Dzimis 1517. gadā Vestfālenes sīkmuižnieku (Niederadel) ģimenē, kur bija devītais Gotharda Ketlera cu Melriha un Sofijas no Neselrodas bērns. 1537. gadā iestājies Livonijas ordenī. 1558. gada 9. jūlijā Vilandes komturu Gothardu Ketleru ievēlēja par mestra koadjūtoru. 1559. gadā ievēlēts par ordeņa mestru. Kā pēdējais ordeņa mestrs Gothards Ketlers 1561. gada 28. novembrī Viļņā ar Lietuvas lielkņazu Sigismundu Augustu noslēdza padošanās līgumu: Livonijas ordeņa mestrs no saviem amatiem atteicās, bet Livonijas ordenis tika sekularizēts (visas neizlēņotās ordeņa zemes kļuva par hercoga domēnu). Par to viņš saņēma lēņa tiesības uz daļu no agrākajām Livonijas ordeņa zemēm Kurzemē un Zemgalē (kas nu piederēja Lietuvas lielkņazam), kā arī hercoga titulu sev un saviem pēcnācējiem (līdz 1566. g. palikdams vēl arī par Vidzemes pārvaldnieku). 1561. gadā Gothards Ketlers pāriet luterticībā un ar likumu aizliedz Romas katoļu Baznīcas darbību Kurzemē (to atcēla tikai 1617. gadā), konfiscējot Baznīcas īpašumus, protestantiem pārņemot un izpostot katoļu dievnamus, uzsākot katoļu vajāšanu. 1562. gada 5. martā Rīgā padošanās akts tika izpildīts, ordeņa Rīgas pils kapitula zālē nododot Lietuvas pārstāvim kņazam Radzivilam ordeņa regālijas un saņemtot hercoga kroni. 1566. gada 11. martā aprecējās ar Meklenburgas hercoga Albrehta VII (Albrecht VII, Herzog zu Mecklenburg-Güstrow) meitu Annu (Prinzessin Anna von Mecklenburg-Güstrow, 1533.-1602.)
Komentāri
Saņēmis hercogisti kā lēni, Gothards Ketlers bija pakļāvies Lietuvas lielkņazistei, bet pēc 1569. gada, kad Lietuva un Polija apvienojās, hercogam bija jāatzīst arī Polijas augstākā vara. Pēc līguma noteikumiem, hercogu titulu mantoja Ketleru dzimtas vīriešu kārtas pēcnācēji. Hercogam kā vasalim bija jāpiedalās Žečpospoļitas karaļa rīkotajos karagājienos ar 300 jātniekiem.
Attēlu galerija
hercogiene Anna
1575. un 1576. gados kalts dālderis
1560. gadā kalts guldenis
1559. gadā kalts vērdiņš (fartings)
