Atšķirības starp "Gājēji" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Gājēji''' - bezzemnieki [[kalpi]] lauksaimniecībā. Vēstures avotos ''gājēji'' minēti kopš XV-XVI gs. mijas kad, izveidojoties [[dzimtbūšana]]i, tie saglabāja pārvietošanās brīvību dzīves un darba vietas meklējumos. XVI gs. ''gājēji'' tika pielīdzināti [[Dzimtcilvēki|dzimtļaudīm]]. XIX gs. zemnieku tiesību avotos ''gājējus'' dēvē par '''dienestniekiem'''. | + | '''Gājēji''' - bezzemnieki [[kalpi]] lauksaimniecībā. Vēstures avotos ''gājēji'' minēti kopš XV-XVI gs. mijas kad, izveidojoties [[dzimtbūšana]]i, tie saglabāja pārvietošanās brīvību dzīves un darba vietas meklējumos (pamazām tai aprobežojoties tikai ar [[Pagasts|pagasta]] robežām). XVI gs. ''gājēji'' tika pielīdzināti [[Dzimtcilvēki|dzimtļaudīm]]. XIX gs. zemnieku tiesību avotos ''gājējus'' dēvē par '''dienestniekiem'''. |
== Literatūra == | == Literatūra == | ||
Versija, kas saglabāta 2010. gada 24. oktobris, plkst. 11.12
Gājēji - bezzemnieki kalpi lauksaimniecībā. Vēstures avotos gājēji minēti kopš XV-XVI gs. mijas kad, izveidojoties dzimtbūšanai, tie saglabāja pārvietošanās brīvību dzīves un darba vietas meklējumos (pamazām tai aprobežojoties tikai ar pagasta robežām). XVI gs. gājēji tika pielīdzināti dzimtļaudīm. XIX gs. zemnieku tiesību avotos gājējus dēvē par dienestniekiem.
Literatūra
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Divergens: Rīga, 2001., 26. lpp.
