Atšķirības starp "Purva mimansa" versijām
m |
m |
||
| (3 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | ''' | + | '''Purva mimansa''' (sanskr. ''purva mimāṃsā'' - "pirmie meklētāji") jeb '''mimansa''' (sanskr. ''mimāṃsā, मीमांसा'' - "meklētāji") - ortodoksāls [[indiešu filosofija]]s virziens, izveidojies V-IV gs.p.m.ē., kas uzskatīja, ka [[Vēdas|vēdās]] nav atklāsmes šī vārda visaptverošā nozīmē, un tajās apkopotajām reliģiskajām un filosofiskajām atziņām nepieciešams loģisks pamatojums. Šajā sistēmā īpaši liela nozīme tika piešķirta [[brahmaņi]]em. Mācības pamatā ir pārliecība, ka galīgā atbrīvošanās no iemiesotības - [[mokša]], - nevar tikt racionāli izskaidrota un nav panākama ar zinātnes vai kādas apzinātas piepūles palīdzību. Galvenais uzdevums ir konsekventi pildīt sabiedrisko un reliģisko pienākumu - [[Dharma|dharmu]], - t.i. ievērot rituālus un paražas. Dharmas ievērošana pati par sevi, neatkarīgi no indivīda vēlmes, var to novest pie galīgās atbrīvošanās. ''Mimansa'', tāpat kā [[sankhja]], atzina garīgā un materiālā pirmssākuma pastāvēšanu pasaulē. Mācība pirmo reizi tika izklāstīta t.s. "mimansa sutrās", kuras piedēvē [[Džaimini]] (III gs.p.m.ē.). Vēlākie komentatori akcentēja mācības teoloģisko aspektu un [[Purānas|purānu]] ietekmē attīstīja personīgas dievības koncepciju. |
== Literatūra == | == Literatūra == | ||
| 24. rindiņa: | 24. rindiņa: | ||
* [http://www.orlov-yoga.com/Radhakrishnan2/Radha610.htm Пурва миманса. // Сарвепалли Радхакришнан. ИНДИЙСКАЯ ФИЛОСОФИЯ. Том II. Глава шестая.] | * [http://www.orlov-yoga.com/Radhakrishnan2/Radha610.htm Пурва миманса. // Сарвепалли Радхакришнан. ИНДИЙСКАЯ ФИЛОСОФИЯ. Том II. Глава шестая.] | ||
| − | [[Kategorija: | + | [[Kategorija:Filosofijas vēsture]] |
| + | [[Kategorija:Hinduisms]] | ||
Pašreizējā versija, 2011. gada 3. jūnijs, plkst. 13.34
Purva mimansa (sanskr. purva mimāṃsā - "pirmie meklētāji") jeb mimansa (sanskr. mimāṃsā, मीमांसा - "meklētāji") - ortodoksāls indiešu filosofijas virziens, izveidojies V-IV gs.p.m.ē., kas uzskatīja, ka vēdās nav atklāsmes šī vārda visaptverošā nozīmē, un tajās apkopotajām reliģiskajām un filosofiskajām atziņām nepieciešams loģisks pamatojums. Šajā sistēmā īpaši liela nozīme tika piešķirta brahmaņiem. Mācības pamatā ir pārliecība, ka galīgā atbrīvošanās no iemiesotības - mokša, - nevar tikt racionāli izskaidrota un nav panākama ar zinātnes vai kādas apzinātas piepūles palīdzību. Galvenais uzdevums ir konsekventi pildīt sabiedrisko un reliģisko pienākumu - dharmu, - t.i. ievērot rituālus un paražas. Dharmas ievērošana pati par sevi, neatkarīgi no indivīda vēlmes, var to novest pie galīgās atbrīvošanās. Mimansa, tāpat kā sankhja, atzina garīgā un materiālā pirmssākuma pastāvēšanu pasaulē. Mācība pirmo reizi tika izklāstīta t.s. "mimansa sutrās", kuras piedēvē Džaimini (III gs.p.m.ē.). Vēlākie komentatori akcentēja mācības teoloģisko aspektu un purānu ietekmē attīstīja personīgas dievības koncepciju.
Literatūra
- Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., 276. lpp.
- The Cultural Heritage of India, Bd. 1: The Early Phases. / Ed. Sarvepalli Radhakrishnan - Calcutta, 1970
- Chatterjee, Satischandra; Datta, Dhirendramohan. An Introduction to Indian Philosophy. - University of Calcutta: Calcutta, 1984
- Lars Göhler. Wort und Text bei Kumārila Bhaṭṭa: Studie zur mittelalterlichen indischen Sprachphilophie und Hermeneutik, Europäische Hochschulschriften. // Reihe 20, Philosophie ; vol. 468, Lang, 1995, ISBN 3-631-48821-1
Resursi internetā par šo tēmu
- The Purva Mimamsa Home Page
- Mimansa: the Secret of the Sacred Books.
- Mahadeva Sastry A. Purva Mimansa Darsana (1908)
- Jaimini. Mimamsasutra.
- Миманса (точнее, пурвамиманса) - Электронная библиотека по философии
- Школа пурва-мимансы - Индопедия
- Миманса - Словари и энциклопедии на Академике
- Значение слова "Миманса" в Большой Советской Энциклопедии
- Миманса сутры - Онлайн Энциклопедия «Кругосвет»
- Пурва миманса. // Сарвепалли Радхакришнан. ИНДИЙСКАЯ ФИЛОСОФИЯ. Том II. Глава шестая.
