Regālijas: Atšķirības starp versijām
No ''Vēsture''
Jump to navigationJump to search
m jauna lapa |
mNav labojuma kopsavilkuma |
||
| (9 starpversijas, ko mainījis tas pats dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
'''Regālijas''' (lat. ''regalis'' - valdnieka, no '' | '''Regālijas''' (lat. ''regalia'', no ''regalis'' - valdnieka) - atkarībā no konteksta: | ||
* '''1.''' [[Senjors|zemes kunga]] tiesību uz rangu sociālajā hierarhijā un tam pienākošos valdījumu simboli ([[kronis]], [[scepteris]], [[valstsābols]] u.c.). | |||
* '''2.''' [[Monarhs|Monarha]] valdījumi (tiesības, īpašumi un ienākumi no tiem) Eiropā no XI gs. 1158. gada [[Ronkaļjas Reihstāgs|Ronkaļjas Reihstāga]] (kura lēmumi bija paredzēti itāļu zemēm) [[Romiešu tiesības|romiešu tiesību]] ietekmē par ''regālijām'' nodēvēja tikai tās [[karaļa tiesības]], kas tam piederēja kā [[Monarhs|valdniekam]], pretstatā tām, ko tas lietoja kā savu [[Domēne|domēņu]] zemes kungs. | |||
* '''3.''' Pēc [[Vormsas konkordāts|Vormsas konkordāta]] (1122.) par ''regālijām'' sāka dēvēt arī [[Baznīca]]s laicīgās tiesības un īpašumus, kas tai bija dāvāti jau no VIII gs. otrās puses. | |||
== | == Literatūra == | ||
* Trūps H. Katoļu Baznīcas vēsture. - Rīga: Avots, 1992., 337. lpp. | * Trūps H. Katoļu Baznīcas vēsture. - Rīga: Avots, 1992., 337. lpp. | ||
* Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens, Rīga, 2001., 85. lpp. | |||
== Resursi internetā par šo tēmu == | |||
* [http://bse.sci-lib.com/article095951.html Значение слова "Регалии" в Большой Советской Энциклопедии] | |||
* [http://dic.academic.ru/dic.nsf/econ_dict/12406 Регалии - Словари и энциклопедии на Академике] | |||
[[Kategorija:Simboli un atribūti]] | [[Kategorija:Simboli un atribūti]] | ||
[[Kategorija:Īpašums]] | |||
Pašreizējā versija, 2011. gada 14. septembris, plkst. 07.49
Regālijas (lat. regalia, no regalis - valdnieka) - atkarībā no konteksta:
- 1. zemes kunga tiesību uz rangu sociālajā hierarhijā un tam pienākošos valdījumu simboli (kronis, scepteris, valstsābols u.c.).
- 2. Monarha valdījumi (tiesības, īpašumi un ienākumi no tiem) Eiropā no XI gs. 1158. gada Ronkaļjas Reihstāga (kura lēmumi bija paredzēti itāļu zemēm) romiešu tiesību ietekmē par regālijām nodēvēja tikai tās karaļa tiesības, kas tam piederēja kā valdniekam, pretstatā tām, ko tas lietoja kā savu domēņu zemes kungs.
- 3. Pēc Vormsas konkordāta (1122.) par regālijām sāka dēvēt arī Baznīcas laicīgās tiesības un īpašumus, kas tai bija dāvāti jau no VIII gs. otrās puses.
Literatūra
- Trūps H. Katoļu Baznīcas vēsture. - Rīga: Avots, 1992., 337. lpp.
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens, Rīga, 2001., 85. lpp.
