Atšķirības starp "Libava" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
− | ''' | + | '''Libava''' (vc. ''Libau'') - mūsdienu '''Liepāja'''. |
+ | |||
+ | Apdzīvota vieta, pilsēta kopš 1625. gada mūsdienu Latvijas teritorijā. Pirmo reizi rakstītos avotos kā ''Lyvas'' ciems pieminēta 1253. gadā sakarā ar zemju sadalīšanu starp [[Teitoņu ordenis|Teitoņu ordeni]] un [[Kurzemes bīskapija|Kurzemes bīskapu]]. 1263. gadā minēta Līvas osta. Sāk attīstīties XVI gs., kad [[Gothards Ketlers]] 1560. gadā Grobiņas apgabalu ieķīlāja Prūsijas [[hercogs|hercogam]] Albrehtam. 1625. gada 18. martā Kurzemes un zemgales hercogs [[Ketlers Fridrihs (Kurzemes un Zemgales hercogs)|Fridrihs I]] dāvāja Libavai pilsētas tiesības un 20. martā tās robežu apstiprināšanas aktu. 1626. gada 13. martā Libavas pilsētas tiesību dokumentu apstiprināja [[Žečpospoļita]]s [[karalis]] Sigismunds III Vasa. | ||
== Resursi internetā par šo tēmu == | == Resursi internetā par šo tēmu == | ||
8. rindiņa: | 10. rindiņa: | ||
* [http://fortress.vif2.ru/biblio/citadel/libava1.htm Кондратенко Р.В. Военный порт императора Александра III в Либаве.] | * [http://fortress.vif2.ru/biblio/citadel/libava1.htm Кондратенко Р.В. Военный порт императора Александра III в Либаве.] | ||
− | [[Kategorija: | + | [[Kategorija:Apdzīvotas vietas Baltijā]] |
Versija, kas saglabāta 2011. gada 14. septembris, plkst. 12.49
Libava (vc. Libau) - mūsdienu Liepāja.
Apdzīvota vieta, pilsēta kopš 1625. gada mūsdienu Latvijas teritorijā. Pirmo reizi rakstītos avotos kā Lyvas ciems pieminēta 1253. gadā sakarā ar zemju sadalīšanu starp Teitoņu ordeni un Kurzemes bīskapu. 1263. gadā minēta Līvas osta. Sāk attīstīties XVI gs., kad Gothards Ketlers 1560. gadā Grobiņas apgabalu ieķīlāja Prūsijas hercogam Albrehtam. 1625. gada 18. martā Kurzemes un zemgales hercogs Fridrihs I dāvāja Libavai pilsētas tiesības un 20. martā tās robežu apstiprināšanas aktu. 1626. gada 13. martā Libavas pilsētas tiesību dokumentu apstiprināja Žečpospoļitas karalis Sigismunds III Vasa.