Atšķirības starp "Kara komunisms" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
'''Kara komunisms''' (kr. ''военный коммунизм'') - [[KSFPR]] ekonomiskā politika 1918.-1921. gados, [[Krievijas pilsoņu karš|pilsoņu kara]] un rietumvalstu ekonomiskās blokādes apstākļos. Izmantojot varas represīvo aparātu ([[Čeka]], [[milicija]] un [[Sarkanā armija]]), tika nacionalizēti visi lielie un vidējie, kā arī daļa mazo rūpniecības uzņē°umu, nacionalizēti [[kooperatīvi]], ieviesta pārtikas rekvizīciju sistēma laukos (kas noteica zemniekiem obligātu labības u.c. lauksaimniecības produktu piegādi valstij par fiksētām cenām), vispārēja darba klausība, izlīdzināta darba apmaksa, preču-naudas apgrozības samazināšana, komunālo maksājumu atcelšana. Šī politika izrādījās neveiksmīga, karā un revolūcijās iedragātā tatsaimniecība sabruka, un 1921. gadā nācās pāriet uz [[Jaunā ekonomiskā politika|NEP]].
+
'''Kara komunisms''' (kr. ''военный коммунизм'') - [[KSFPR]] (arī [[LSPR]]) ekonomiskā politika 1918.-1921. gados, [[Krievijas pilsoņu karš|pilsoņu kara]] un rietumvalstu ekonomiskās blokādes apstākļos. Izmantojot varas represīvo aparātu ([[Čeka]], [[milicija]] un [[Sarkanā armija]]), tika nacionalizēti visi lielie un vidējie, kā arī daļa mazo rūpniecības uzņēmumu, nacionalizēti [[kooperatīvi]], ieviesta pārtikas rekvizīciju sistēma laukos (kas noteica zemniekiem obligātu labības u.c. lauksaimniecības produktu piegādi valstij par fiksētām cenām), vispārēja darba klausība, izlīdzināta darba apmaksa, preču-naudas apgrozības samazināšana, komunālo maksājumu atcelšana. Šī politika izrādījās neveiksmīga, karā un revolūcijās iedragātā tatsaimniecība sabruka, un 1921. gadā nācās pāriet uz [[Jaunā ekonomiskā politika|NEP]].
  
 
==== Literatūra par šo tēmu ====
 
==== Literatūra par šo tēmu ====

Versija, kas saglabāta 2012. gada 1. septembris, plkst. 07.49

Kara komunisms (kr. военный коммунизм) - KSFPR (arī LSPR) ekonomiskā politika 1918.-1921. gados, pilsoņu kara un rietumvalstu ekonomiskās blokādes apstākļos. Izmantojot varas represīvo aparātu (Čeka, milicija un Sarkanā armija), tika nacionalizēti visi lielie un vidējie, kā arī daļa mazo rūpniecības uzņēmumu, nacionalizēti kooperatīvi, ieviesta pārtikas rekvizīciju sistēma laukos (kas noteica zemniekiem obligātu labības u.c. lauksaimniecības produktu piegādi valstij par fiksētām cenām), vispārēja darba klausība, izlīdzināta darba apmaksa, preču-naudas apgrozības samazināšana, komunālo maksājumu atcelšana. Šī politika izrādījās neveiksmīga, karā un revolūcijās iedragātā tatsaimniecība sabruka, un 1921. gadā nācās pāriet uz NEP.

Literatūra par šo tēmu

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Rīga: Divergens, 2001., 282. lpp.

Resursi internetā par šo tēmu