Atšķirības starp "16. aprīļa pučs" versijām

'''16. aprīļa pučs''' - 1919. gada 16. aprīlī Liepājā [[Baltijas landesvērs|landesvēra]] daļu īstenots apvērsums, kura rezultātā uz laiku tika gāzts [[Latvijas Pagaidu valdība]]s [[Ulmanis Kārlis|K.Ulmaņa]] vadītais ministru kabinets un tā vietā pie varas nāca pučistu izveidotais [[Brimmera-Borovska kabinets|Brimmera-Borovska kabinets]], bet 10. maijā t.s. [[Niedras valdība]]. Apvērsumu īstenoja [[baltvācieši|baltiešu]] virsnieki – brāļi fon Manteifeļi, fon Reke, fon Maidels, - kas arestēja ministrus  [[Valters Miķelis|M.Valteru]] un [[Blumbergs Jānis|J.Blumbergu]] (pārējie ministri) patvērās britu militārās misijas ēkā, bažas dienas vēlāk pārcēlās uz tvaikoni "[[Saratov]]", kas britu karakuģu aizsardzībā stāvēja Liepājas ostas reidā, un turpmākos divus mēnešus pavadīja uz ūdens). 26. aprīlī izsludinātajā jaunajā Ministru kabinetā bija tikai viena plaši pazīstama persona - mācītājs Andrievs Niedra, kas kļuva par Ministru prezidentu (puča un MK veidošanas laikā viņa Liepājā nemaz nebija un par savu līdzdalību jaunajā valdībā pats uzzināja 24. aprīlī, ierodoties Latvijas armijas komandiera Flečera štābā Tukumā). 16. aprīļa pučs bija saistīts ar daudzām atsevišķām vācu un latviešu karavīru sadursmēm, kurās netrūka arī kritušo un ievainoto. Lielāko tiesu sadursmes izraisīja vācieši. Piemēram, pēc pulkveža J. Apiņa pavēles [[Rudbārži|Rudbāržos]] tika arestēti pieci vācu zemessargi (t.s. ''landesvēristi''), to skaitā arī vairāki virsnieki, kuri devās uz Liepāju. Kaut gan tāds rīkojums netika dots, konvoja seržants lika arestētos nošaut, bet pats aizbēga. Vācu 6. rezerves korpusa štābs landesvēristu nogalināšanā vainoja pulkvedi J. Apini un viņa adjutantu leitnantu K. Libertu. J. Apinim izdevās no atbildības izvairīties, bet leitnantu kara tiesa notiesāja uz nāvi (K. Libertam izdevās no cietuma izbēgt).<ref>Dokumenti stāsta: Latvijas buržuāzijas nākšana pie varas. - Rīga, 1988., 177. lpp.</ref> Rezultātā Latvijai no aprīļa līdz jūnijam vienlaikus bija divas pagaidu valdības: viena uz ūdens (t.s. ''Ulmaņa valdība''), otra - Liepājā, un trešā valdība Rīgā - [[LSPR]], - kas kontrolēja lielāko daļu mūsdienu Latvijas teritorijas. Tas, ka jaunā valdība pilnībā bija spiesta pakļauties Vācijas armijas spēku vadības diktātam, kļūstot par to piedēkli, visumā kreisi un K.Ulmaņa valdībai naidīgi orientētos iedzīvotājus noskaņoja pret [[Rīdigers fon der Golcs|fon der Golcu]] un vācu okupācijas varu vispār - saistot Niedras valdību ar to. Tautas noskaņojums strauji mainījās par labu līdz tam nemīlētās K.Ulmaņa vadītās Pagaidu valdības atbalstam (piemēram, strauji pieauga brīvprātīgo skaits rekrutēšanas punktos, kaut pirms puča Latvijas iedzīvotāji visai negribīgi pakļāvās mobilizācijai). Politisko situāciju mainīja [[Cēsu kaujas]], kuru rezultātā ''pučistu'' armija tika sakauta un 27. jūnijā atstāja arī Liepāju. Tajā pašā dienā ar  tvaikoni "Saratov" K.Ulmaņa vadītā Pagaidu valdība atgriezās Liepājā.