Atšķirības starp "Bāriņtiesa" versijām
m (→Resursi internetā par šo tēmu) |
m |
||
| (3 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Bāriņtiesa''' (vāc. ''Waisengericht'', kr. ''сиротский суд'') - administratīva iestāde, kas pārzina un kārto aizbildnību un aizgādnību pār rīcībnespējīgām personām. [[Krievijas impērija]]s [[Baltijas guberņas|Baltijas guberņās]] tika izveidotas XVIII gs. kā [[Kārta|kārtu]] ''bāriņtiesas'' - atsevišķi [[muižniecība]]s un pilsētu ''bāriņtiesas'', savukārt [[zemniecība]]s ''bāriņtiesu'' funkcijas pildīja [[pagasttiesa]]s. Pilsētās ''bāriņtiesas'' ievēlēja pilsētas pašvaldība mo [[rāte]]s kungiem (pēc 1889. gada - no domniekiem). ''Bāriņtiesa'' iecēla aizbildņus un aizgādņus, kontrolēja to darbību, kā pirmās instances tiesa kārtoja testamentu lietas, strīdīgos gadījumos nododot lietu galīgai izspriešanai rātei (domei). Ja vajadzēja, aprakstīja un apsargāja bezvēsts prombūtnē esošu pilsētnieku mantu. ''Bāriņtiesas'' darbību pārraudzīja pilsētas rāte (dome) un attiecīgā [[apgabaltiesa]]. Izveidojot [[Latvijas Republika|Latvijas Republiku]], ''bāriņtiesas'' tika saglabātas. Pēc [[Latvijas okupācija (1940.)|Latvijas okupācijas]], [[LPSR]] ''bāriņtiesas'' funkcijas tika nodotas [[Tautas tiesa|tautas tiesām]], civilstāvokļa aktu reģistrācijas nodaļām un vietējo [[Padome|padomju]] izpildkomitejām. Pēc LR suverenitātes atjaunošanas 1991. gadā tika atjaunots arī ''bāriņtiesas'' institūts. Pilsētās, kurās nav zvērināta notāra, bāriņtiesa pilda arī pagasttiesas funkcijas, sniedzot Civillikumā paredzētajos gadījumos palīdzību mantojuma lietu kārtošanā, veicot mantojuma apsardzību, kā arī izdara apliecinājumus un pilda citas šajā likumā noteiktās funkcijas. Novados, kuru administratīvā centra pilsētā ir zvērināts notārs, bāriņtiesa lauku teritorijā pilda arī pagasttiesas funkcijas. Vienā pilsētā vai novadā pēc attiecīgās pašvaldības domes lēmuma var izveidot vairākas bāriņtiesas, nosakot to darbības teritoriju un kompetenci. Bāriņtiesu finansē pilsētas vai novada pašvaldība. | + | '''Bāriņtiesa''' (vāc. ''Waisengericht'', kr. ''сиротский суд'') - administratīva iestāde, kas pārzina un kārto aizbildnību un aizgādnību pār rīcībnespējīgām personām vairākās Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs. [[Krievijas impērija]]s [[Baltijas guberņas|Baltijas guberņās]] tika izveidotas XVIII gs. kā [[Kārta|kārtu]] ''bāriņtiesas'' - atsevišķi [[muižniecība]]s un pilsētu ''bāriņtiesas'', savukārt [[zemniecība]]s ''bāriņtiesu'' funkcijas pildīja [[pagasttiesa]]s. Pilsētās ''bāriņtiesas'' ievēlēja pilsētas pašvaldība mo [[rāte]]s kungiem (pēc 1889. gada - no domniekiem). ''Bāriņtiesa'' iecēla aizbildņus un aizgādņus, kontrolēja to darbību, kā pirmās instances tiesa kārtoja testamentu lietas, strīdīgos gadījumos nododot lietu galīgai izspriešanai rātei (domei). Ja vajadzēja, aprakstīja un apsargāja bezvēsts prombūtnē esošu pilsētnieku mantu. ''Bāriņtiesas'' darbību pārraudzīja pilsētas rāte (dome) un attiecīgā [[apgabaltiesa]]. Izveidojot [[Latvijas Republika|Latvijas Republiku]], ''bāriņtiesas'' tika saglabātas. Pēc [[Latvijas okupācija (1940.)|Latvijas okupācijas]], [[LPSR]] ''bāriņtiesas'' funkcijas tika nodotas [[Tautas tiesa|tautas tiesām]], civilstāvokļa aktu reģistrācijas nodaļām un vietējo [[Padome|padomju]] izpildkomitejām. Pēc LR suverenitātes atjaunošanas 1991. gadā tika atjaunots arī ''bāriņtiesas'' institūts. Pilsētās, kurās nav zvērināta notāra, bāriņtiesa pilda arī pagasttiesas funkcijas, sniedzot Civillikumā paredzētajos gadījumos palīdzību mantojuma lietu kārtošanā, veicot mantojuma apsardzību, kā arī izdara apliecinājumus un pilda citas šajā likumā noteiktās funkcijas. Novados, kuru administratīvā centra pilsētā ir zvērināts notārs, bāriņtiesa lauku teritorijā pilda arī pagasttiesas funkcijas. Vienā pilsētā vai novadā pēc attiecīgās pašvaldības domes lēmuma var izveidot vairākas bāriņtiesas, nosakot to darbības teritoriju un kompetenci. Bāriņtiesu finansē pilsētas vai novada pašvaldība. |
== Literatūra par šo tēmu == | == Literatūra par šo tēmu == | ||
* Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 104.-105. lpp. | * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 104.-105. lpp. | ||
| + | * Melita Svarāne, Rīdzinieku garīgo interešu atspoguļojums Rīgas bāriņtiesas materiālos (18. gs. otrā puse–19. gs. pirmā puse). // Latvijas arhīvi. 1999. Nr.1. 34.-45. lpp. | ||
| + | ---- | ||
| + | * Невзоров А.С. Краткое изложение курса местного права Прибалтийских губерний: Общая часть, вещное право и обязательственное право. Ч. 1 - Тип. Эд. Бергмана: Юрьев, 1904, - 144 c. | ||
| + | * Невзоров А.С. Краткое изложение курса местного права Прибалтийских губерний: Семейственное право и наследственное право. Ч. 2 - Тип. К. Маттисена: Юрьев, 1910. - 238 c. | ||
== Resursi internetā par šo tēmu == | == Resursi internetā par šo tēmu == | ||
Pašreizējā versija, 2013. gada 15. marts, plkst. 16.30
Bāriņtiesa (vāc. Waisengericht, kr. сиротский суд) - administratīva iestāde, kas pārzina un kārto aizbildnību un aizgādnību pār rīcībnespējīgām personām vairākās Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs. Krievijas impērijas Baltijas guberņās tika izveidotas XVIII gs. kā kārtu bāriņtiesas - atsevišķi muižniecības un pilsētu bāriņtiesas, savukārt zemniecības bāriņtiesu funkcijas pildīja pagasttiesas. Pilsētās bāriņtiesas ievēlēja pilsētas pašvaldība mo rātes kungiem (pēc 1889. gada - no domniekiem). Bāriņtiesa iecēla aizbildņus un aizgādņus, kontrolēja to darbību, kā pirmās instances tiesa kārtoja testamentu lietas, strīdīgos gadījumos nododot lietu galīgai izspriešanai rātei (domei). Ja vajadzēja, aprakstīja un apsargāja bezvēsts prombūtnē esošu pilsētnieku mantu. Bāriņtiesas darbību pārraudzīja pilsētas rāte (dome) un attiecīgā apgabaltiesa. Izveidojot Latvijas Republiku, bāriņtiesas tika saglabātas. Pēc Latvijas okupācijas, LPSR bāriņtiesas funkcijas tika nodotas tautas tiesām, civilstāvokļa aktu reģistrācijas nodaļām un vietējo padomju izpildkomitejām. Pēc LR suverenitātes atjaunošanas 1991. gadā tika atjaunots arī bāriņtiesas institūts. Pilsētās, kurās nav zvērināta notāra, bāriņtiesa pilda arī pagasttiesas funkcijas, sniedzot Civillikumā paredzētajos gadījumos palīdzību mantojuma lietu kārtošanā, veicot mantojuma apsardzību, kā arī izdara apliecinājumus un pilda citas šajā likumā noteiktās funkcijas. Novados, kuru administratīvā centra pilsētā ir zvērināts notārs, bāriņtiesa lauku teritorijā pilda arī pagasttiesas funkcijas. Vienā pilsētā vai novadā pēc attiecīgās pašvaldības domes lēmuma var izveidot vairākas bāriņtiesas, nosakot to darbības teritoriju un kompetenci. Bāriņtiesu finansē pilsētas vai novada pašvaldība.
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 104.-105. lpp.
- Melita Svarāne, Rīdzinieku garīgo interešu atspoguļojums Rīgas bāriņtiesas materiālos (18. gs. otrā puse–19. gs. pirmā puse). // Latvijas arhīvi. 1999. Nr.1. 34.-45. lpp.
- Невзоров А.С. Краткое изложение курса местного права Прибалтийских губерний: Общая часть, вещное право и обязательственное право. Ч. 1 - Тип. Эд. Бергмана: Юрьев, 1904, - 144 c.
- Невзоров А.С. Краткое изложение курса местного права Прибалтийских губерний: Семейственное право и наследственное право. Ч. 2 - Тип. К. Маттисена: Юрьев, 1910. - 238 c.
Resursi internetā par šo tēmu
- LR Bāriņtiesu likums
- Svarāne M. Rīdzinieku garīgo interešu atspoguļojums Rīgas bāriņtiesas materiālos (18. gs. otrā puse–19. gs. pirmā puse) (.pdf)
- Gerichtsarchiv V Waisengericht: Protokolle, 1567-1875 - Staatsarchiv Basel-Stadt (.pdf)
- Waisengericht - Online Archivkatalog des Staatsarchivs Basel-Stadt
- Bezirksgericht Liestal - Staatsarchiv Basel-Landschaft (.pdf)
