Atšķirības starp "Lauris Arvīds" versijām
m |
m |
||
| (2 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Arvīds Arveds Lauris''' (1901.- | + | '''Arvīds Arveds Lauris''' (1901.-2003.) - virsnieks. |
Dzimis 1901. gada 16. jūlijā Rauzas pagastā, [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]]. Pamatizglītību ieguvis Valkas komercskolā. 1. Pasaules kara laikā brīvprātīgi pieteicies Krievijas impērijas armijā. Pēc armijas izformēšanas 1918. gada ziemā, atgriezies mājās. | Dzimis 1901. gada 16. jūlijā Rauzas pagastā, [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]]. Pamatizglītību ieguvis Valkas komercskolā. 1. Pasaules kara laikā brīvprātīgi pieteicies Krievijas impērijas armijā. Pēc armijas izformēšanas 1918. gada ziemā, atgriezies mājās. | ||
| − | 1918. gada decembrī iestājies [[Ziemeļu armijas Atsevišķais korpuss|Ziemeļu armijas Atsevišķajā korpusā]]. 1919. gada jūnijā, kad korpuss tika atdalīts no Igaunijas armijas, pārgājis (07.06.) Igaunijas armijas sastāvā karojošajā [[Ziemeļlatvijas brigāde|Ziemeļlatvijas brigādē]], kur dienējis [[Cēsu kājnieku pulks|5. Cēsu kājnieku pulka]] velosipēdistu rotā kā [[dižkareivis]]. Piedalījies visās pulka kaujās, kritis gūstā (23.02.1920.), izbēdzis. 1920. gada 11. jūnijā atvaļināts kā [[virsleitnants]]. Veikalnieks. Saņēmis jaunsaimniecību Rauzas muižā. Daudz rakstījis, publicējies, aktīvi piedalījies sabiedriskajā dzīvē. Viens no biedrības "Lāčplēšu dižcilts" dibinātājiem, aktīvs Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru biedrības biedrs., priekšsēdētājs (1982.-1993.). 2. Pasaules kara beigās izbraucis uz Vāciju (1947. gadā Eslingenē piedalījies LKo kavalieru biedrības atjaunošanā, 1955.-1978. gados aktīvi darbojās žurnālā "Lāčplēsis", 1979.-1985. gados biļetena "Lāčplēsis" redaktors. Pārcēlās uz dzīvi Lankasteru, ASV. | + | 1918. gada decembrī iestājies [[Ziemeļu armijas Atsevišķais korpuss|Ziemeļu armijas Atsevišķajā korpusā]]. 1919. gada jūnijā, kad korpuss tika atdalīts no Igaunijas armijas, pārgājis (07.06.) Igaunijas armijas sastāvā karojošajā [[Ziemeļlatvijas brigāde|Ziemeļlatvijas brigādē]], kur dienējis [[Cēsu kājnieku pulks|5. Cēsu kājnieku pulka]] velosipēdistu rotā kā [[dižkareivis]]. Piedalījies visās pulka kaujās, kritis gūstā (23.02.1920.), izbēdzis. 1920. gada 11. jūnijā atvaļināts kā [[virsleitnants]]. Veikalnieks. Saņēmis jaunsaimniecību Rauzas muižā. Daudz rakstījis, publicējies, aktīvi piedalījies sabiedriskajā dzīvē. Viens no biedrības "Lāčplēšu dižcilts" dibinātājiem, aktīvs Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru biedrības biedrs., priekšsēdētājs (1982.-1993.). 2. Pasaules kara beigās izbraucis uz Vāciju (1947. gadā Eslingenē piedalījies LKo kavalieru biedrības atjaunošanā, 1955.-1978. gados aktīvi darbojās žurnālā "Lāčplēsis", 1979.-1985. gados biļetena "Lāčplēsis" redaktors. Pārcēlās uz dzīvi Lankasteru, ASV. Miris 2003. gada augustā. |
'''Apbalvojumi:''' | '''Apbalvojumi:''' | ||
| 12. rindiņa: | 12. rindiņa: | ||
* Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 367. lpp. ISBN 9984-00-395-7 | * Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 367. lpp. ISBN 9984-00-395-7 | ||
| + | * Modris Šēnbergs, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri. // Latvijas arhīvi. 1999. Nr.3. 107.-122. lpp. | ||
==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ||
| − | [[Kategorija: | + | [[Kategorija:L]] |
Pašreizējā versija, 2013. gada 16. marts, plkst. 07.48
Arvīds Arveds Lauris (1901.-2003.) - virsnieks.
Dzimis 1901. gada 16. jūlijā Rauzas pagastā, Vidzemes guberņā. Pamatizglītību ieguvis Valkas komercskolā. 1. Pasaules kara laikā brīvprātīgi pieteicies Krievijas impērijas armijā. Pēc armijas izformēšanas 1918. gada ziemā, atgriezies mājās.
1918. gada decembrī iestājies Ziemeļu armijas Atsevišķajā korpusā. 1919. gada jūnijā, kad korpuss tika atdalīts no Igaunijas armijas, pārgājis (07.06.) Igaunijas armijas sastāvā karojošajā Ziemeļlatvijas brigādē, kur dienējis 5. Cēsu kājnieku pulka velosipēdistu rotā kā dižkareivis. Piedalījies visās pulka kaujās, kritis gūstā (23.02.1920.), izbēdzis. 1920. gada 11. jūnijā atvaļināts kā virsleitnants. Veikalnieks. Saņēmis jaunsaimniecību Rauzas muižā. Daudz rakstījis, publicējies, aktīvi piedalījies sabiedriskajā dzīvē. Viens no biedrības "Lāčplēšu dižcilts" dibinātājiem, aktīvs Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru biedrības biedrs., priekšsēdētājs (1982.-1993.). 2. Pasaules kara beigās izbraucis uz Vāciju (1947. gadā Eslingenē piedalījies LKo kavalieru biedrības atjaunošanā, 1955.-1978. gados aktīvi darbojās žurnālā "Lāčplēsis", 1979.-1985. gados biļetena "Lāčplēsis" redaktors. Pārcēlās uz dzīvi Lankasteru, ASV. Miris 2003. gada augustā.
Apbalvojumi:
- Lāčplēša Kara ordenis. III šķira (1923. gadā, par kauju 22.-23.02.1920. pie Vistovkas ciema Zilupes rajonā Latgalē)
- Triju Zvaigžņu ordenis V šķira (11.06.2001.)
Literatūra par šo tēmu
- Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 367. lpp. ISBN 9984-00-395-7
- Modris Šēnbergs, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri. // Latvijas arhīvi. 1999. Nr.3. 107.-122. lpp.
