Atšķirības starp "Šīmanis Pauls" versijām
(jauns šķirklis) |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
'''Pauls Šīmanis''' (''Paul Schiemann'') - žurnālists, politiķis. | '''Pauls Šīmanis''' (''Paul Schiemann'') - žurnālists, politiķis. | ||
| − | Dzimis 1876. gada 17.(29.) martā Mītavā (mūsd. Jelgava), [[Kurzemes guberņa|Kurzemes guberņā]]. Studējis Berlīes, Marburgas, Kēnigsbergas un Bonnas universitātēs. Laikā no 1903. līdz 1907. gadam dzīvoja Rēvelē (mūsd. Tallina), strādājis kā žurnālists laikrakstā "Revalsche Zeitung". Viens no Konstitucionālās partijas un [[Igaunijas guberņa]]s Vācbaltu biedrības dibinātājiem. Pārcēlies uz Rīgu, "Rigache Rundshau" politisko ziņu redaktors, teātra kritiķis (1907.-1914.). 1917. gadā vācu okupācijas varas iestādes viņu kā politiski neuzticamu apcietināja un izraidīja uz Vāciju. Dzīvoja Berlīnē, laikrakstu "Frankfurter Zeitung" un "Preussische Jahrbücher" līdzstrādnieks. 1918. gadā viens no ultralabējās "Antiboļševistiskās līgas" dibinātājiem. Uzzinājis par Latvijas valsts dibināšanu, izvērsa aktīvu darbību, lai panāktu tās starptautisku atzīšanu. 1919. gada maijā atgriezās Latvijā. No augusta [[Vācbaltu demokrātu partija]]s vadībā, vācbaltu politisko partiju apvienības priekšsēdētājs. Laikraksta "Rigache Rundshau" galvenais redaktors (1919.-1933.). [[Latvijas Tautas padome]]s loceklis, [[Satversmes sapulce]]s un visu [[Saeima|Saeimu]] vācbaltu partiju frakcijas līderis (līdz 1933.). Rīgas pilsētas domnieks (1920.-1925.). Eiropas vācu minoritāšu pārstāvis Starptautiskajā minoritāšu kongresā Ženēvā, kongresa viceprezidents. Laikā no 1933. līdz 1938. gadam dzīvoja Vīnē, Austrijā, tad atgriezās Latvijā. Par spīti varas spiedienam, atsacījās piedalīties [[Vācbaltiešu izceļošana|vācbaltiešu izceļošanā]]. Kā jau liberāldemokrāts, bija nesamierināms jebkāda autoritārisma pretinieks, attiecīgi, bija opozīcijā gan Ulmaņa, gan padomju okupācijas, gan vācu okupācijas režīmiem. Miris 1944. gada 13. jūnijā Rīgā. | + | Dzimis 1876. gada 17.(29.) martā Mītavā (mūsd. Jelgava), [[Kurzemes guberņa|Kurzemes guberņā]]. Studējis Berlīes, Marburgas, Kēnigsbergas un Bonnas universitātēs. Laikā no 1903. līdz 1907. gadam dzīvoja Rēvelē (mūsd. Tallina), strādājis kā žurnālists laikrakstā "Revalsche Zeitung". Viens no Konstitucionālās partijas un [[Igaunijas guberņa]]s Vācbaltu biedrības dibinātājiem. Pārcēlies uz Rīgu, "Rigache Rundshau" politisko ziņu redaktors, teātra kritiķis (1907.-1914.). 1917. gadā vācu okupācijas varas iestādes viņu kā politiski neuzticamu apcietināja un izraidīja uz Vāciju. Dzīvoja Berlīnē, laikrakstu "Frankfurter Zeitung" un "Preussische Jahrbücher" līdzstrādnieks. 1918. gadā viens no ultralabējās "Antiboļševistiskās līgas" dibinātājiem. Uzzinājis par Latvijas valsts dibināšanu, izvērsa aktīvu darbību, lai panāktu tās starptautisku atzīšanu. 1919. gada maijā atgriezās Latvijā. No augusta [[Vācbaltu demokrātu partija]]s vadībā, vācbaltu politisko partiju apvienības priekšsēdētājs. Laikraksta "Rigache Rundshau" galvenais redaktors (1919.-1933.). [[Latvijas Tautas padome]]s loceklis, [[Satversmes sapulce]]s un visu [[Saeima|Saeimu]] vācbaltu partiju frakcijas līderis (līdz 1933.). Rīgas pilsētas domnieks (1920.-1925.). Eiropas vācu minoritāšu pārstāvis Starptautiskajā minoritāšu kongresā Ženēvā, kongresa viceprezidents. Laikā no 1933. līdz 1938. gadam dzīvoja Vīnē, Austrijā, tad atgriezās Latvijā. Par spīti varas spiedienam, atsacījās piedalīties [[Vācbaltiešu izceļošana|vācbaltiešu izceļošanā]]. Kā jau liberāldemokrāts, bija nesamierināms jebkāda autoritārisma pretinieks, attiecīgi, bija opozīcijā gan [[Ulmaņa režīms|Ulmaņa]], gan [[Latvijas okupācija 1940. gadā|padomju okupācijas]], gan [[Latvijas okupācija 1941.-1944.|vācu okupācijas]] režīmiem. Miris 1944. gada 13. jūnijā Rīgā. |
==== Literatūra par šo tēmu ==== | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
Versija, kas saglabāta 2013. gada 20. marts, plkst. 19.39
Pauls Šīmanis (Paul Schiemann) - žurnālists, politiķis.
Dzimis 1876. gada 17.(29.) martā Mītavā (mūsd. Jelgava), Kurzemes guberņā. Studējis Berlīes, Marburgas, Kēnigsbergas un Bonnas universitātēs. Laikā no 1903. līdz 1907. gadam dzīvoja Rēvelē (mūsd. Tallina), strādājis kā žurnālists laikrakstā "Revalsche Zeitung". Viens no Konstitucionālās partijas un Igaunijas guberņas Vācbaltu biedrības dibinātājiem. Pārcēlies uz Rīgu, "Rigache Rundshau" politisko ziņu redaktors, teātra kritiķis (1907.-1914.). 1917. gadā vācu okupācijas varas iestādes viņu kā politiski neuzticamu apcietināja un izraidīja uz Vāciju. Dzīvoja Berlīnē, laikrakstu "Frankfurter Zeitung" un "Preussische Jahrbücher" līdzstrādnieks. 1918. gadā viens no ultralabējās "Antiboļševistiskās līgas" dibinātājiem. Uzzinājis par Latvijas valsts dibināšanu, izvērsa aktīvu darbību, lai panāktu tās starptautisku atzīšanu. 1919. gada maijā atgriezās Latvijā. No augusta Vācbaltu demokrātu partijas vadībā, vācbaltu politisko partiju apvienības priekšsēdētājs. Laikraksta "Rigache Rundshau" galvenais redaktors (1919.-1933.). Latvijas Tautas padomes loceklis, Satversmes sapulces un visu Saeimu vācbaltu partiju frakcijas līderis (līdz 1933.). Rīgas pilsētas domnieks (1920.-1925.). Eiropas vācu minoritāšu pārstāvis Starptautiskajā minoritāšu kongresā Ženēvā, kongresa viceprezidents. Laikā no 1933. līdz 1938. gadam dzīvoja Vīnē, Austrijā, tad atgriezās Latvijā. Par spīti varas spiedienam, atsacījās piedalīties vācbaltiešu izceļošanā. Kā jau liberāldemokrāts, bija nesamierināms jebkāda autoritārisma pretinieks, attiecīgi, bija opozīcijā gan Ulmaņa, gan padomju okupācijas, gan vācu okupācijas režīmiem. Miris 1944. gada 13. jūnijā Rīgā.
Literatūra par šo tēmu
- Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 403.-404. lpp. ISBN 9984-00-395-7
