Atšķirības starp "Nestoriāņi" versijām
m (→Literatūra) |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Nestoriāņi''' (no Konstantinopoles [[Patriarhs|patriarha]] Nestora; ap 380.-450.) - virziens [[Kristietība|kristietībā]], kura piekritēji norobežoja [[Kristus]] dievišķo un cilvēcisko dabu. Viduslaikos dominējošā kristīgā [[Baznīca]] Centrālāzijā. | + | '''Nestoriāņi''' (no Konstantinopoles [[Patriarhs|patriarha]] Nestora; ap 380.-450.) - virziens [[Kristietība|kristietībā]], kura piekritēji norobežoja [[Kristus]] dievišķo un cilvēcisko dabu. Viduslaikos dominējošā kristīgā [[Baznīca]] Centrālāzijā. Represiju dēļ lielākā daļa nestoriāņu emigrēja no [[Bizantija]]s uz tai naidīgo Persiju, izklīstot tālāk pa visu Centrālāziju. 499. gada [[Koncils|koncilā]] izsludināja atdalīšanos no Konstantinopoles Baznīcas un izveidoja savu [[Patriarhāts|patriarhātu]] ar [[Patriarhs|patriarha]] rezidenci Seleikija-Ktesifonā (Bagdādē). XV gs. Kiprā izveidoja [[Ūnija|ūniju]] ar [[Romas Katoļu Baznīca|Romas Katoļu Baznīcu]] (jau gadsimta beigās Kipras diecēze, kad salu ieņēma Venēcija, pilnībā pieņēma latīņu rituālu). Lielākā daļa [[Mezopotāmija]]s nestoriāņi ūniju ar katoļiem pieņēma XVI gs. vidū. Pirmais t.s. ''haldiešu Baznīcas'' [[patriarhs]] bija Sulaka, Rabana Hormidzas (netālu no Alkošas) [[Klosteris|klostera]] [[igumens]]. |
| − | + | Mūsdienās nestoriāņus-uniātus dēvē par '''Haldiešu Baznīcu''' (no gr. ''Χαλδαίοι'' - ''chaldaioi''; asīr. ''kaldu''; dažkārt dēvēta arī par haldiešu, austrumsīriešu, sīriešu, persiešu rituāla [[katoļi]]em). To kopienas sastopamas Irānā (apt. 10 000), Irākā (apt. 400 000), Turcijā (apt. 6000), Libānā (apt. 3000) un ASV (apt. 50 000). [[Liturģija]]s valoda - vecasīriešu. Rituāls saglabāts no nestoriāņiem, savukārt teorētiskajos pamatpostulātos nav atšķirības no Katoļu baznīcas. Organizatoriskajā ziņā autonoma Baznīca. Lieto [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāru]]. | |
| − | |||
| − | Mūsdienās nestoriāņus-uniātus dēvē par '''Haldiešu Baznīcu''' (no gr. ''Χαλδαίοι'' - ''chaldaioi''; asīr. ''kaldu''; dažkārt dēvēta arī par haldiešu, austrumsīriešu, sīriešu, persiešu rituāla [[katoļi]]em). To kopienas sastopamas Irānā (apt. 10 000), Irākā (apt. 400 000), Turcijā (apt. 6000), Libānā (apt. 3000) un ASV (apt. 50 000). | ||
| − | |||
| − | |||
| − | |||
| − | [[Liturģija]]s valoda - vecasīriešu. Rituāls saglabāts no nestoriāņiem, savukārt teorētiskajos pamatpostulātos nav atšķirības no Katoļu baznīcas. Organizatoriskajā ziņā autonoma Baznīca. Lieto [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāru]]. | ||
== Literatūra == | == Literatūra == | ||
Versija, kas saglabāta 2013. gada 3. aprīlis, plkst. 10.25
Nestoriāņi (no Konstantinopoles patriarha Nestora; ap 380.-450.) - virziens kristietībā, kura piekritēji norobežoja Kristus dievišķo un cilvēcisko dabu. Viduslaikos dominējošā kristīgā Baznīca Centrālāzijā. Represiju dēļ lielākā daļa nestoriāņu emigrēja no Bizantijas uz tai naidīgo Persiju, izklīstot tālāk pa visu Centrālāziju. 499. gada koncilā izsludināja atdalīšanos no Konstantinopoles Baznīcas un izveidoja savu patriarhātu ar patriarha rezidenci Seleikija-Ktesifonā (Bagdādē). XV gs. Kiprā izveidoja ūniju ar Romas Katoļu Baznīcu (jau gadsimta beigās Kipras diecēze, kad salu ieņēma Venēcija, pilnībā pieņēma latīņu rituālu). Lielākā daļa Mezopotāmijas nestoriāņi ūniju ar katoļiem pieņēma XVI gs. vidū. Pirmais t.s. haldiešu Baznīcas patriarhs bija Sulaka, Rabana Hormidzas (netālu no Alkošas) klostera igumens.
Mūsdienās nestoriāņus-uniātus dēvē par Haldiešu Baznīcu (no gr. Χαλδαίοι - chaldaioi; asīr. kaldu; dažkārt dēvēta arī par haldiešu, austrumsīriešu, sīriešu, persiešu rituāla katoļiem). To kopienas sastopamas Irānā (apt. 10 000), Irākā (apt. 400 000), Turcijā (apt. 6000), Libānā (apt. 3000) un ASV (apt. 50 000). Liturģijas valoda - vecasīriešu. Rituāls saglabāts no nestoriāņiem, savukārt teorētiskajos pamatpostulātos nav atšķirības no Katoļu baznīcas. Organizatoriskajā ziņā autonoma Baznīca. Lieto Gregora kalendāru.
Literatūra
- Trūps H. Katoļu Baznīcas vēsture. - Rīga: Avots, 1992., 336. lpp.
- Badger George Percy. Nestorians and their Rituals. - London, 1852
- Pelliot Paul. L’Inscription Nestorienne de Si-Ngan-fu. / Italian School of East Asia Epigraphical Studies II, 1996
- Бартольд В.В. О христианстве в Туркестане в домонгольский период. / Сочинения. - Москва, 1964 б. Т. 2, ч. 2. С. 265-302.
Resursi internetā par šo tēmu
- Assyrians
- the Official Chaldean Community Website
- the Christians of Iraq: the Chaldeans-Syriacs-Assyrians
- Online Chaldean Community
- St. Peter The Apostle Catholic Diocese for Chaldeans and Assyrians USA
- The A to Z of the ancient Chaldeans and their relation to modern Chaldeans
- The Mandaeans: True descendents of ancient Babylonians and Chaldeans
- The last Chaldean villages in Turkey
