Atšķirības starp "Livonijas landtāgs" versijām
m |
m |
||
| 22. rindiņa: | 22. rindiņa: | ||
* [http://www.historia.lv/alfabets/L/LI/Livonija/monografijas/klishans/005.htm Klišāns V. Livonija XIII-XVI gs. V nodaļa: Cīņa par kundzību Livonijā. Livonijas landtāgi. // historia.lv] | * [http://www.historia.lv/alfabets/L/LI/Livonija/monografijas/klishans/005.htm Klišāns V. Livonija XIII-XVI gs. V nodaļa: Cīņa par kundzību Livonijā. Livonijas landtāgi. // historia.lv] | ||
* [http://www.letonika.lv/groups/default.aspx?title=Livonijas%20landtāgi/32150 Livonijas landtāgi // Tildes Datorenciklopēdija Latvijas Vēsture] | * [http://www.letonika.lv/groups/default.aspx?title=Livonijas%20landtāgi/32150 Livonijas landtāgi // Tildes Datorenciklopēdija Latvijas Vēsture] | ||
| + | * [http://www.uzdevumi.lv/ExerciseRun/RunExercise?exerciseId=bf08abf8-e9fd-45af-93b7-772420b149c8&parentType=VirtualSchool&parentId=4283 Livomijas zemeskungi un landtāgs - uzdevumi.lv] | ||
[[Kategorija:Tiesu institūcijas]] | [[Kategorija:Tiesu institūcijas]] | ||
[[Kategorija:Valsts varas institūcijas]] | [[Kategorija:Valsts varas institūcijas]] | ||
Versija, kas saglabāta 2013. gada 5. aprīlis, plkst. 09.52
Livonijas landtāgs (vāc. Landtag no die Land – "zeme", der Tag – "diena") - laikā no 1421. līdz 1561. gadam Livonijas zemju (valstu un lielāko pilsētu) pārstāvju diezgan regulāra konference - landtāgs, - zemju savstarpējo attiecību regulēšanai, bruņniecības vai zemju/pilsētu savstarpējo strīdu risināšanai, zemju saimniecisko attiecību kārtošanai, kā arī ārpolitisko interešu saskaņošanai un dažkārt pat Livonijas valstu kopīgas ārpolitikas īstenošanai[1], kā arī pildīja augstākās tiesas funkcijas. Apelācijas kārtībā izskatīja zemāko tiesu spriedumus un kā pirmā instance iztiesāja svarīgākos muižnieku strīdus. Livonijas landtāga deputāti dalījās 4 kūrijās jeb kolēģijās (kambaros):
- Prelātu kūrija (Rīgas arhibīskaps, bīskapi, abati, domkapitulu pārstāvji);
- Ordeņa kūrija (Livonijas ordeņa mestrs u.c. augstākās amatpersonas);
- Vasaļu kūrija (bruņniecības pārstāvji);
- Pilsētu kūrija.
Katra kūrija apspriedās atsevišķi un balsošanā tai bija viena balss. Livonijas landtāga recesi stājās spēkā tikai tad, ja tika pieņemti vienbalsīgi.
1562. gadā tika izveidoti atsevišķi Vidzemes landtāgs, Kurzemes landtāgs, Pārdaugavas hercogistes landtāgs un Piltenes landtāgs.
Atsauces un paskaidrojumi
- ↑ Tas kalpoja par iemeslu XX gs. 30.-40. gados literatūrā ieviestajam apzīmējumam "Livonijas konfederācija" - ko nu jau vairs nelieto kā aplamu, jo šai savienībai nepiemita konfederācijas pazīmes.
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 137.-138. lpp.
- S. Goldmane, A. Kļaviņa, I. Misāne, L. Straube „Vēsture pamatskolai. Viduslaiki”. - Zvaigzne ABC: Rīga, 2010.
