Atšķirības starp "Viduslaiki" versijām

Versija, kas saglabāta 2013. gada 20. maijs, plkst. 04.35

Viduslaiki (an. Middle Ages, or Medieval period, vc. Mittelalter, kr. cредние века) - vēstures periodizācijā pieņemts nosacīts apzīmējums vēstures periodam V-XVI gs., t.i. laikaposms Rietumeiropā starp antīko pasauli un jaunajiem laikiem. Tradicionāli tiek iedalīti: agrajos viduslaikos (V-XI gs.) un attīstītajos viduslaikos (XI-XV gs.). To pēta medievistika.

Terminu ieviesa humānisti, kas šo periodu uzlūkoja kā starpposmu starp cilvēa gara augsto lidojumu antīkajā pasaulē un tā atdzimšanu uz jauno laiku sliekšņa. Periodizācija ir visai nosacīta, pieņemta vairāk ērtības labad, un historiogrāfijā sastopam visai dažādus viedokļus par to, ko uzskatīt par nozīmīgākajiem pagrieziena punktiem viduslaiku iekšējā periodizācijā, un ko uzskatīt par viduslaiku beigām. Ir sastopami piedāvājumi par atskaites punktu izmantot kādus konkrētus vēsturiskus pagriezienus Eiropas vēsturē, piemēram, 1453. gadu (turki ieņēma Konstantinopoli), 1492. gads (Jaunās pasaules atklāšana), 1492. gads (Francijas karaliste iekaro Itāliju), 1517. gads (Reformācija vācu zemēs), 1640. gads (revolūcija Anglijas karalistē), 1648. gads (Trīsdesmitgadu kara beigas) u.c.

Agrie viduslaiki - šajā periodā norisa islama uzvaras gājiens pasaulē, islamizējot pasauli no Ziemeļāfrikas līdz Dienvidaustrumāzijai, rodoties kalifātam un jaunā tipa musulmaņu valstīm. Eiropas kristianizācijas un tautu etnoģenēzes procesi, uz romiešu tiesību pamatiem dibināto pirmo barbaru valstu veidošanās, ienesot jaunus priekšstatus par vērtību un kārtību romiešu kultūras sfērai, rezultātā te rodoties jaunai kultūrvēsturiskajai telpai. Eiropa sākumā vēl bija sašķelta divās dažādās saimnieciskajās sfērās. Pirmā - antīko romiešu tiesību ietekmes sfēra. Otrā - Lielās tautu staigāšanas rezultātā uz Romas drupām izveidojusies barbaru ģints-cilts pasaule, kurā valdīja barbaru tiesības. Par abu šo tik atšķirīgo pasauļu saliedētāju vienā veselumā kļuva kristīgā Baznīca, kas uzņēmās pretrunu neitralizētājas un sabiedrības integrētājas funkcijas. Rezultātā visa Eiropa kristījās, iekļaujoties vienā garīgās kultūras telpā. Paralēli norisa intensīvi politiski etniskie procesi - tautu un politiskās varas veidošanās - ciltīm un cilšu grupām migrējot, apmetoties vienā vietā, tad dodoties tālāk, saduroties savā starpā cīņā par labākām teritorijām. Pārceļotāju sajaukšanās ar pamatiedzīvotājiem, to saimniekošanas veidu un kultūras tradīciju sajaukšanās rezultātā radās jaunas tautas (rietumfranki un austrumfranki, spāņi, čehi, poļi, ungāri, senkrievi, bugāri, serbi, itāļi u.c.). Veidojās t.s. barbaru karalistes, visai nestabili valstiski veidojumi, Bizantijas impērijai saglabājoties kā vienīgajai īstajai valstij kopš antīkās pasaules laikiem. Salīdzinot ar Romas impērijas laiku, bija ievērojams saimniecisks pagrimums, ekonomikas agrarizācija un naturalizācija, verdzības lomas samazināšanās, tirdzniecības un amatniecības panīkšana, pilsētu samazināšanās vai pat izzušana, to iedzīvotājiem pārceļoties uz laukiem un kļūstot par zemniekiem. VIII-IX gs. sabiedrības struktūra jau bija nostabilizējusies, kā pārvaldes forma dominēja monarhija (kaut radās arī vairākas pilsētvalstis, kā sabiedrības pamatiekārta kalpoja feodālisms. Iekšējās pretrunas reliģijas jautājumos noveda pie 1054. gada Lielās shizmas, kas sašķēla līdz tam de iure vienoto kristietību Austrumu un Rietumu Baznīcās. Eiropiešu vidējais dzīves ilgums vīriešiem bija 45 gadi, bet sievietēm - 35. 1/3 iedzīvotāju mira vēl bērnībā, 1/4 - pēc 50 gadu vecuma sasniegšanas. Īsā dzīves ilguma pamatcēloņi bija pārtikas nepietiekamība, slimības, epidēmijas (piemēram, VI gs.: 543. gadā - mēris, 570. gadā - bakas, 580. gadā - dizentērija, 580. gadā - mēris, 592. gadā - mēris).

Attīstītie viduslaiki - šajā periodā norisa visai fundamentālu izmaiņu procesi, kas aptvēra visas dzīves jomas un izraisīja vispārēju sabiedrības materiālās attīstības līmeņa celšanos. Šo laiku var iedalīt divos posmos, no kuriem otru dažkārt literatūrā dēvē par vēlajiem viduslaikiem. Centrālāzijā sabruka Hazāru kaganāts un izveidojās Lielais zīda ceļš, apstājās musulmaņu ekspansija. Eiropā noformējās sabiedrības pamatkārtas, galīgi noformējās valstis, sākās straujš pilsētu uzplaukums, tām veidojoties kā tirdzniecības un amatniecības centriem, radās cunftes un ģildes. Izveidojās un nostiprinājās bruņniecība, Baznīca kļuva par dominējošo politisko un garīgo spēku, tās ietekmē atdzima romiešu tiesības, parādījās pirmās universitātes, strauji uzplauka celtniecība un arhitektūra - Eiropu pārklāja piļu un katedrāļu tīkls. Visstraujāk attīstījās ostu pilsētas un pilsētas, caur kurām gāja sauszemes ceļi, kas savienoja Eiropas dienvidus un ziemeļus. Ekonomiskais uzplaukums Rietumeiropā izraisīja strauju iedzīvotāju skaita pieaugumu: no XI gs. beigām līdz XIV gs. vidum iedzīvotāju skaits Eiropā pieauga 3-4 reizes (no 38, 5 milj. līdz 73,5 milj.). Anglijā no 1,5 uz 5 milj. Francijā no 6 uz 22 milj, bet Vācijā no 5 uz 15 milj. Tas savukārt veicināja reģionu tālāku diferencēšanos, jaunu politisko struktūru veidošanos. Nostiprinājās kārtu pārstāvniecība, izveidojās nosacīti centralizētas valstis, sākās eiropiešu ekspansija uz ārpusi (rekonkista, krusta kari). Protams, visi šie procesi dažādi izpaudās dažādos reģionos, piemēram, ja Rietumeiropā tas bija laiks, kad zemniecība un pilsētas pamazām atbrīvojās no atkarības no aristokrātijas, Austrumeiropā vērojams pretējs process: zemnieku nonākšana dzimtbūšanā, bet pilsētām zaudējot nedaudzās suverenitātes tiesības.

• Vēlajos viduslaikos, kā sākumu pieņemts datēt ar XIII-XIV gs. miju, Āzijai raksturīgs juku un iekarojumi laiks, XIII gs. izveidojoties Mongoļu impērijai, kas iekaroja gan Ķīnas impēriju, gan kalifātu, mainoties tirdzniecības ceļiem un ievērojamā mērā arī preču un naudas attiecībām. Eiropā vērojams saimniecības uzplaukums, XIV gs. lauksaimniecībai un tās sociālajai organizācijai sasniedzot ar tā laika tehniskajiem līdzekļiem iespējamo maksimumu. Pēc tam politiskās krīzes, neražas (pazeminājās gada vidējā temperatūra), epidēmijas (kopš 1347. gada t.s. "melnā nāve") ievadīja demogrāfisko kritumu līdz pat XV gs. otrajai pusei. Preču un naudas attiecību lomas pieaugums iedragāja feodālo naturālo saimniecību. Nostiprinājās zemnieku tiesības uz zemi, attīstījās zemes noma. Toties uzplauka pilsētas, XIV gs. ekonomikas smaguma centram pārceļoties un laukiem uz pilsētām. Norisa valstu centralizācijas procesi, to robežas, vienotas politiski administratīvā un tiesu sistēmas, sāka vājināties Baznicas ietekme uz politiskajiem procesiem. Turpinājās etnoģenēzes procesi, mainoties tautu sastāvam un lielumam. XV gs. jau bija viduslaiku kārtības norieta laiks - Renesanse un humānisms iezīmēja jaunu sociālo attiecību un prioritāšu veidošanos.

Skat. arī: agrārā saimniecība viduslaikos, tirdzniecība viduslaikos

Literatūra par šo tēmu

• Purēns Vilnis. Pasaules vēsture pamatskolai. 2. daļa. Viduslaiki. - Jāņ Rozes apgāds: Rīga, 2003. - 264 lpp. ISBN 9984154904
• Grasmane I., Klišāns V. Viduslaiku vēsture. 1. daļa. Metodisks līdzeklis. - Mācību apgāds: Rīga, 1996. - 84 lpp.
• Viduslaiku vēsture. 2. daļa. Metodisks līdzeklis. / red. Grasmane I. - Mācību apgāds: Rīga, 1996. - 130 lpp. ISBN 99845-14-5
• Deiviss N. Eiropas vēsture. - Rīga, 2009. - 1384 lpp. ISBN 9984386627 Viduslaiku periodam veltītas grāmatas 4., 5. un 6. nodaļa, kā arī daļēji 7. nodaļa (234.-500. lpp.).
• Klišāns V. Livonija 13.-16.gs. pirmajā pusē. – Mācību apgāds: Rīga, 1996.
• Rubenis A. Viduslaiku kultūra Eiropā. - Zvaigzne ABC: Rīga, 1997. 527 lpp. ISBN 9984041964
• Rubenis A. Renesanses un reformācijas laikmeta kultūra Eiropā. - Zvaigzne ABC: Rīga, 2000. - 388 lpp. ISBN 998417509X
• Šterns I. Latvijas vēsture 1180-1290: Krustakari. - Latvijas Vēstures Institūta Apgāds: Rīga, 2002. - 734 lpp. ISBN 9984601889
• Šterns I. Latvijas vēsture 1290-1500. - Daugava: Rīga, 1997. - 740 lpp. ISBN 9984531503

• Delogu P. An Introduction to Medieval History. - London, 2002
• Backman C. R. The Worlds of Medieval Europe. - New York/Oxford, 2003
• Bartlett R. The Making of Europe: Conquest, Colonization and Cultural Change, 950-1350. - Princeton, 1993
• Christiansen E. The Northern Crusades: The Baltic and Catholic Frontier 1100-1525. - London, 1980
• Cook W. R., Herzmann R. B. The Medieval World View. An Introduction. 2nd ed. - New York/Oxford, 2004
• Duby G. France in the Middle Ages 987-1460. From Hugh Capet to Joan of Arc. - Oxford, 1997
• Dvornik F. The Slavs in European History and Civilization. - New Brunswick, 1962
• The Cambridge Illustrated History of the Middle Ages. / Fossier R. (ed.) - Cambridge, 1997-2000. Vol. 1: 350-950; Vol. 2: 950-1250; Vol. 3: 1250- 1520.
• Jordan W. C. Europe in the High Middle Ages. - New York, 2003
• Le Goff J. Medieval Civilisation 400-1500. - Oxford, 1989
• Le Goff J. The Birth of Europe, 400-1500. - Malden, 2007
• The Early Middle Ages: Europe 400-1000. / McKitterick R. (ed.) - Oxford, 2003.
• Mitterauer M. Why Europe? : the medieval origins of its special path. - Chicago/London, 2010
• The New Cambridge Medieval History. Cambridge, 1995-2005.
  • Vol. 1. c. 500 - c. 700 / ed. by P. Fouracre.
  • Vol. 2. c. 700 - c. 900 / ed. by R. McKitterick.
  • Vol. 3. c. 900 - c. 1024 / ed. by T. Reuter.
  • Vol. 4, part 1-2. c. 1024 - c. 1198 / ed. by D. Luscombe and J. Riley-Smith.
  • Vol. 5. c. 1198 - c. 1300 / ed. by D. Abulafia.
  • Vol. 6. c. 1300 - c. 1415 / ed. by M.l Jones.
  • Vol. 7. c. 1415 - c. 1500 / ed. by C. Allmand.
• The Cambridge History of the Byzantine Empire, c. 500- 1492. / Shepard J., ed. - Cambridge, 2008
• Hourani A. A History of the Arab Peoples. - London, 1991

• Bartlett R. Die Gerbut Europas aus dem Geist der Gewalt. Eroberung, Kolonisierung und kultureller Wandel von 950 bis 1350. - München, 1996
• Boockmann H. Einführung in die Geschichte des Mittelalters, 6. Aufl. - München, 2001
• Borgolte M. Europa entdeckt seine Vielfalt, 1050-1250 (Handbuch der Geschichte Europas, Bd. 3). - Stuttgart, 2002
• North M. Europa expandiert, 1250-1500 (Handbuch der Geschichte Europas, Bd. 4 ). - Stuttgart, 2007
• Jankrift K. P. Das Mittelalter. Ein Jahrtausend in zwölf Kapiteln. - Ostfildern, 2004
• Le Goff J. Die Geburt Europas im Mittelalter. - München, 2004
• Mitterauer M. Warum Europa?: mittelalterliche Grundlagen eines Sonderwegs , 2. Aufl. - München, 2003

• Бартлетт Р. Становление Европы: экспансия, колонизация, изменения в сфере культуры 950-1350 гг. - Москва, 2007
• Кардини Ф. Путеводитель по Средневековью. - Москва, 2012
• Кёнигсбергер Г. Средневековая Европа 400-1500 годы. - Москва, 2001
• Ле Гофф Ж. Цивилизация средневекового Запада. / / Пер. с фр., общ. ред. Ю. Л. Бессмертного - Издательская группа Прогресс: Москва, 1992. (Екатеринбург, 2005) - 376 c. ISBN 5-01-00-3617-7
• Ле Гофф Ж. Рождение Европы (L`Europe est-elle née au Moyen Age?) - Alexandria: СПб., 2007. - 398 с. ISBN 978-5-903445-04-2
• Aлексюн Н., Бовуа Д., Дюкрё М.-Э. и др. История Центрально- Восточной Европы. - Санкт-Петербург, 2009
• Гуревич А.Я., Харитонович Д.Э. История средних веков. (2-е изд.) - МБА: Москва, 2008. - 320 с. ISBN 978-5-902445-19-7
• Словарь средневековой культуры / Отв. ред. А. Я. Гуревич. - РОССПЭН: Москва, 2003. ISBN 5-8243-0410-6

Resursi internetā par šo tēmu

• The ORB : On-line Reference Book for Medieval Studies
• Essays in Medieval Studies. 1984.-2000.
• CLIO : History Journal
• medievalmap.org
• The Middle Ages net
• The Labyrinth: Resources for Medieval Studies
• The WWW Virtual Library
• The Society for Medieval Military History
• Art History Resource on the Web
• NetSerf. The Internet connection for medieval resources
• The Medieval Page: Sources for Medieval Studies on the WWW
• Crusades- Encyclopedia

• Kluge Mathias. Mitelalterliche Geschichte
• Abteilung für Mittelalterliche Geschichte

• Термин «средние века». Периодизация эпохи средневековья в Западной Европе.
• Восток в средние века.
• Гуревич А.Я. Средневековье как тип культуры. // Антропология культуры. Вып. 1. - ОГИ: Москва, 2002, с.39-55.
• История средних веков / Под ред. С. П. Карпова. В 2 тт. (4-е изд.) - Высшая школа: Москва, 2003. - ISBN 5-211-04818-0
• Ле Гофф Ж. Средневековый мир воображаемого / Пер. с фр., общ. ред. С. К. Цатуровой. - Прогресс: Москва, 2001. - 440 с. ISBN 5-01-004673-3
• Ле Гофф Ж. Цивилизация средневекового Запада / Пер. с фр., общ. ред. Ю. Л. Бессмертного; Послесл. А. Я. Гуревича. - Прогресс: Москва, 1992. - С. 376. ISBN 5-01-00-3617-7
• Гофф Ле Ж. Интеллектуалы в средние века. / Перевод А. Руткевича - Аллегро-Пресс Долгопрудный, 1997
• Хёйзинга И. Осень средневековья / Отв. ред. С.С. Аверинцев - Наука: Москва, 1988. - С. 544. ISBN 5-02-008934-6
• Ливанцев К.Е. История средневекового государства и права.
• Средние века - журнал Института всеобщей истории РАН
• Роулинг Марджори. Европа в Средние века. Быт, религия, культура. / пер. Калашникова Л.А.
• Рогач С.А. Проблема власти в средние века: гендерный аспект. (.pdf)