Atšķirības starp "Skujiņš Jānis" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
'''Jānis Skujiņš''' - virsnieks, trešais [[Cēsu rota]]s komandieris [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas Neatkarības kara]] laikā, atvaļinājies kā [[pulkvedis-leitnants]]. | '''Jānis Skujiņš''' - virsnieks, trešais [[Cēsu rota]]s komandieris [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas Neatkarības kara]] laikā, atvaļinājies kā [[pulkvedis-leitnants]]. | ||
| − | Dzimis 1897. gada 1. februārī ([[p.j.st.]]). 1914. gada 1. aprīlī bsolvējis 2. Maskavas ģimnāziju. Laikā no 01.08.1914. līdz 01.09.1915. mācījies Maskavas Komercistitūtā. 1915. gada 1. septembrī uzsācis mācības [[Praporščiku skola|Alekseja praporščiku skolā]], kuru absolvēja 1916. gada 1. janvārī kā [[praporščiks]]. Dienējis [[Latviešu strēlnieki|latviešu strēlnieku]] rezerves bataljonā (07.01.1916.-12.03.1916.), pēc tam 2. Rīgas bataljonā (vēlāk pulkā; 14.03.1916.-12.12.1917.). 1917. gada 12. decembrī demobilizējies kā [[štabskapitans]]. Piedalījies [[Baltā gvarde|balto kustībā]], 1918. gada 6.-21. jūlijā Jaroslavļas dumpī. Divas reizes [[čeka]]s arestēts, izbēdzis. 1918. gadā naktī no 16. uz 17. augustu nelegāli šķērsojis frontes līniju un ieradies Vidzemē. 22. decembrī iestājies [[Baltijas landesvēra 1. Rīgas latviešu zemessargu rota|1. Rīgas latviešu zemessargu apsardzības rotā]]. Pēc rotas izformēšanas netika nošauts, turpināja dienestu [[Kalpaka bataljons|Kalpaka bataljonā]], 05.01.1919. iecelts par [[Cēsu rota|2. rotas]] komandieri. | + | Dzimis 1897. gada 1. februārī ([[p.j.st.]]). 1914. gada 1. aprīlī bsolvējis 2. Maskavas ģimnāziju. Laikā no 01.08.1914. līdz 01.09.1915. mācījies Maskavas Komercistitūtā. 1915. gada 1. septembrī uzsācis mācības [[Praporščiku skola|Alekseja praporščiku skolā]], kuru absolvēja 1916. gada 1. janvārī kā [[praporščiks]]. Dienējis [[Latviešu strēlnieki|latviešu strēlnieku]] rezerves bataljonā (07.01.1916.-12.03.1916.), pēc tam 2. Rīgas bataljonā (vēlāk pulkā; 14.03.1916.-12.12.1917.), no 14. marta vada, vēlāk rotas komandieris. Pēc [[Pirmās Ziemassvētku kaujas|Ziemassvētku kaujām]] paaugstināts par [[Podporučiks|podporučiku]], vēlāk par [[Poručiks|poručiku]]. 1917. gada 12. decembrī demobilizējies kā [[štabskapitans]], bataljona komandieris. Piedalījies [[Baltā gvarde|balto kustībā]], 1918. gada 6.-21. jūlijā Jaroslavļas dumpī. Divas reizes [[čeka]]s arestēts, izbēdzis. 1918. gadā naktī no 16. uz 17. augustu nelegāli šķērsojis frontes līniju un ieradies Vidzemē. 22. decembrī iestājies [[Baltijas landesvēra 1. Rīgas latviešu zemessargu rota|1. Rīgas latviešu zemessargu apsardzības rotā]], vada komandieris. Pēc rotas izformēšanas netika nošauts, turpināja dienestu [[Kalpaka bataljons|Kalpaka bataljonā]], 05.01.1919. iecelts par [[Cēsu rota|2. rotas]] komandieri. Piedalījās cīņās pret [[LSPR armija|LSPR armiju]] Zemgalē un Kurzemē, pēc Rīgas ieņemšanas 1919. gada 22. maijā paaugstināts par pulkvedi-leitnantu. Jūlijā ieslaitīts [[Latvijas armija|Latvijas armijā]], no 1919. gada augusta [[Ventspils kājnieku pulks|2. Ventspils kājnieku pulka]] bataljona komandieris. No 1921. gada marta [[Jātnieku pulks|1. jātnieku pulka]] komandieris, tno 10. jūlijā par [[Rēzeknes kājnieku pulks|9. Rēzeknes kājnieku pulka]] komandieri. No 1922. gada marta dienēja [[Liepājas kājnieku pulks|1. Liepājas kājnieku pulkā]]. 1923. gadā absolvēja augstākos virsnieku kursus. No 1930. gada maija [[Cēsu kājnieku pulks|5. Cēsu kājnieku pulka]] bataljona komandieris, no 1934. gada [[Valmieras kājnieku pulks|4. Valmieras kājnieku pulka]] komandieris. 1939. gadā paaugstināts par pulkvedi. |
'''Apbalvojumi:''' | '''Apbalvojumi:''' | ||
| − | * [[Jura ordenis|Sv. Jura ordenis]], IV škira (par [[ | + | * [[Jura ordenis|Sv. Jura ordenis]], IV škira (par Ziemassvētku kaujām). |
| + | * [[Lāčplēša ordenis|Lāčplēša Kara ordenis]], II šķira. | ||
| + | * Lāčplēša Kara ordenis, III šķira. | ||
[[Kategorija:S]] | [[Kategorija:S]] | ||
Versija, kas saglabāta 2013. gada 28. maijs, plkst. 11.22
Jānis Skujiņš - virsnieks, trešais Cēsu rotas komandieris Latvijas Neatkarības kara laikā, atvaļinājies kā pulkvedis-leitnants.
Dzimis 1897. gada 1. februārī (p.j.st.). 1914. gada 1. aprīlī bsolvējis 2. Maskavas ģimnāziju. Laikā no 01.08.1914. līdz 01.09.1915. mācījies Maskavas Komercistitūtā. 1915. gada 1. septembrī uzsācis mācības Alekseja praporščiku skolā, kuru absolvēja 1916. gada 1. janvārī kā praporščiks. Dienējis latviešu strēlnieku rezerves bataljonā (07.01.1916.-12.03.1916.), pēc tam 2. Rīgas bataljonā (vēlāk pulkā; 14.03.1916.-12.12.1917.), no 14. marta vada, vēlāk rotas komandieris. Pēc Ziemassvētku kaujām paaugstināts par podporučiku, vēlāk par poručiku. 1917. gada 12. decembrī demobilizējies kā štabskapitans, bataljona komandieris. Piedalījies balto kustībā, 1918. gada 6.-21. jūlijā Jaroslavļas dumpī. Divas reizes čekas arestēts, izbēdzis. 1918. gadā naktī no 16. uz 17. augustu nelegāli šķērsojis frontes līniju un ieradies Vidzemē. 22. decembrī iestājies 1. Rīgas latviešu zemessargu apsardzības rotā, vada komandieris. Pēc rotas izformēšanas netika nošauts, turpināja dienestu Kalpaka bataljonā, 05.01.1919. iecelts par 2. rotas komandieri. Piedalījās cīņās pret LSPR armiju Zemgalē un Kurzemē, pēc Rīgas ieņemšanas 1919. gada 22. maijā paaugstināts par pulkvedi-leitnantu. Jūlijā ieslaitīts Latvijas armijā, no 1919. gada augusta 2. Ventspils kājnieku pulka bataljona komandieris. No 1921. gada marta 1. jātnieku pulka komandieris, tno 10. jūlijā par 9. Rēzeknes kājnieku pulka komandieri. No 1922. gada marta dienēja 1. Liepājas kājnieku pulkā. 1923. gadā absolvēja augstākos virsnieku kursus. No 1930. gada maija 5. Cēsu kājnieku pulka bataljona komandieris, no 1934. gada 4. Valmieras kājnieku pulka komandieris. 1939. gadā paaugstināts par pulkvedi.
Apbalvojumi:
- Sv. Jura ordenis, IV škira (par Ziemassvētku kaujām).
- Lāčplēša Kara ordenis, II šķira.
- Lāčplēša Kara ordenis, III šķira.
