Atšķirības starp "Broeli-Plāteri" versijām
m |
m |
||
| 3. rindiņa: | 3. rindiņa: | ||
1803. gadā Krāslavas grāfs Mihails Plāters (1777—1863) apprecējās ar bijušā Inflantijas vaivada meitu Izabellu Helēnu Zībergu (1785—1849), izveidojot Plāteru-Zībergu atzaru. | 1803. gadā Krāslavas grāfs Mihails Plāters (1777—1863) apprecējās ar bijušā Inflantijas vaivada meitu Izabellu Helēnu Zībergu (1785—1849), izveidojot Plāteru-Zībergu atzaru. | ||
| + | |||
| + | Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas: Kokneses, Indricas, Līksnas (''Lixten''), Bebrenes (''Rittergut Bewern'') un Pilskalnes (''Rittergut Schlossberg'') u.c. muižas. | ||
==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ||
Versija, kas saglabāta 2013. gada 10. oktobris, plkst. 11.34
fon Broeli, saukti Plāteri jeb Broeli-Plāteri (vc. von dem Broel genannt Plater, kr. фон дем Брёле-Плятер) - sena vācu izcelsmes (Vestfāle) bruņniecības dzimta Livonijā, vēlāk Krievijas impērijas Baltijas guberņās un Viļņas guberņā. Kā bruņinieki zināmi jau Krusta karos. XIII-XIV gs. mijā ieradās Livonijā kā Vācu ordeņa brāļi vai vasaļi. Alberts minēts kā Cēsu komturs (1306.), Venemārs Plāters - Grobiņas fogts (1430.), vēlāk ordeņa maršals, Heinrihs - Daugavpils komturs (1510.-1525.), bet Frīdrihs - Livonijas landtāga landmaršals un pārstāvis (1517.) pie Romas pāvesta Leo X. Johans Ludvigs bija Daugavpils stārasts, Inflantijas vaivads un sūtnis Varšavas Seimā.
1803. gadā Krāslavas grāfs Mihails Plāters (1777—1863) apprecējās ar bijušā Inflantijas vaivada meitu Izabellu Helēnu Zībergu (1785—1849), izveidojot Plāteru-Zībergu atzaru.
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas: Kokneses, Indricas, Līksnas (Lixten), Bebrenes (Rittergut Bewern) un Pilskalnes (Rittergut Schlossberg) u.c. muižas.
