Atšķirības starp "Bunge Fridrihs Georgs fon" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| 2. rindiņa: | 2. rindiņa: | ||
'''Fridrihs Georgs fon Bunge''' (vc. ''Friedrich Georg von Bunge'', kr. ''Фридрих Георг фон Бунге, Федор Андреевич Бунге''; 1802.-1897.) - jurists, vēsturnieks, pedagogs, viens no [[Latvijas vēsture]]s kā vēstures zinātnes apakšnozares pamatlicējiem, izstrādāja [[Baltijas Vietējo likumu kopojums|Baltijas Vietējo likumu kopojuma]] III daļu, kas bija 1937. gada Latvijas Civillikuma pamats, ar grozījumiem un papildinājumiem ir spēkā arī mūsu dienās. | '''Fridrihs Georgs fon Bunge''' (vc. ''Friedrich Georg von Bunge'', kr. ''Фридрих Георг фон Бунге, Федор Андреевич Бунге''; 1802.-1897.) - jurists, vēsturnieks, pedagogs, viens no [[Latvijas vēsture]]s kā vēstures zinātnes apakšnozares pamatlicējiem, izstrādāja [[Baltijas Vietējo likumu kopojums|Baltijas Vietējo likumu kopojuma]] III daļu, kas bija 1937. gada Latvijas Civillikuma pamats, ar grozījumiem un papildinājumiem ir spēkā arī mūsu dienās. | ||
| − | Dzimis 1802. gada 1.(13.) martā Kijevā, [[Bunges|fon Bunges]] ģimenē. Brālis: Aleksandrs fon Bunge (''Александр Андреевич фон Бунге'', 1803.-1890.). Pēc ģimnāzijas absolvēšanas, 1819. gadā uzsāka jurisprudences studijas Tērbatas universitātē. Kopš 1823. gada [[privātdocents]] savā ''alma mater'', kopš 1831. gada ekstraordinētais, pēc tam ordinētais profesors. 1842. gadā iecelts par Rēveles [[Birģermeistars|birģermeistaru]] un [[Sindiks|sindiku]]. 1856. gadā iecelts par imperatora kancelejas II nodaļas vecāko ierēdni, kam tika uzticēta [[Baltijas guberņas|Baltijas guberņu]] tiesu sistēmas reforma un unifikācija. 1865. gadā pārcēlās uz dzīvi Vācijā - sākumā uz Gotu, tad uz Visbādeni. | + | Dzimis 1802. gada 1.(13.) martā Kijevā, [[Bunges|fon Bunges]] ģimenē. Brālis: Aleksandrs fon Bunge (''Александр Андреевич фон Бунге'', 1803.-1890.). Pēc ģimnāzijas absolvēšanas, 1819. gadā uzsāka jurisprudences studijas Tērbatas universitātē. Kopš 1823. gada [[privātdocents]] savā ''alma mater'', kopš 1831. gada ekstraordinētais, pēc tam ordinētais profesors. 1842. gadā iecelts par Rēveles [[Birģermeistars|birģermeistaru]] un [[Sindiks|sindiku]]. 1856. gadā iecelts par imperatora kancelejas II nodaļas vecāko ierēdni, kam tika uzticēta [[Baltijas guberņas|Baltijas guberņu]] tiesu sistēmas reforma un unifikācija. 1865. gadā pārcēlās uz dzīvi Vācijā - sākumā uz Gotu, tad uz Visbādeni. Miris 1897. gada 16.(28.) martā Visbādenē. |
| − | + | Ievērojamākās publikācijas: | |
| + | * Darstellung der gegenwärtigen Verfassung der Stadt Dorpat - Riga 1827; | ||
| + | * Ueber den Sachsenspiegel, als Quelle des mittlern und umgearbeiteten livländ. Ritterrechts - Riga,1827; | ||
| + | * Beiträge zur Kunde der Liv- und Kurländischen Rechtsquellen - Riga, 1832; | ||
| + | * Das römische Recht in d. deutschen Ostseeprovinzen Russlands - Dorpt, 1833; | ||
| + | * Forschungen auf dem Gebiet der Liv-, Esth- und Kurländischen Rechtsgeschichte - Dorpt, 1838; | ||
| + | * Das liv- und esthländische Privatrecht - Dorpt, 1838 (2. izdevums Revel, 1847-1848); | ||
| + | * Das kurländische Privatrecht" - Revel, 1851; | ||
| + | * Einleitung in die liv-, esth- und Kurländische Rechtsgeschichte - Revel, 1839; | ||
| + | * Sammlung der Rechtsquellen Liv-, Esth- und Kurlands - Derpt, 1845-1846; | ||
| + | * "Theoretisch-praktische Erörterungen aus den in Liv-, Esth- und Kurland geltenden Rechten - Derpt, 1839-1853; | ||
| + | u.c. | ||
==== Literatūra par šo tēmu ==== | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
Versija, kas saglabāta 2013. gada 31. oktobris, plkst. 11.23
Fridrihs Georgs fon Bunge (vc. Friedrich Georg von Bunge, kr. Фридрих Георг фон Бунге, Федор Андреевич Бунге; 1802.-1897.) - jurists, vēsturnieks, pedagogs, viens no Latvijas vēstures kā vēstures zinātnes apakšnozares pamatlicējiem, izstrādāja Baltijas Vietējo likumu kopojuma III daļu, kas bija 1937. gada Latvijas Civillikuma pamats, ar grozījumiem un papildinājumiem ir spēkā arī mūsu dienās.
Dzimis 1802. gada 1.(13.) martā Kijevā, fon Bunges ģimenē. Brālis: Aleksandrs fon Bunge (Александр Андреевич фон Бунге, 1803.-1890.). Pēc ģimnāzijas absolvēšanas, 1819. gadā uzsāka jurisprudences studijas Tērbatas universitātē. Kopš 1823. gada privātdocents savā alma mater, kopš 1831. gada ekstraordinētais, pēc tam ordinētais profesors. 1842. gadā iecelts par Rēveles birģermeistaru un sindiku. 1856. gadā iecelts par imperatora kancelejas II nodaļas vecāko ierēdni, kam tika uzticēta Baltijas guberņu tiesu sistēmas reforma un unifikācija. 1865. gadā pārcēlās uz dzīvi Vācijā - sākumā uz Gotu, tad uz Visbādeni. Miris 1897. gada 16.(28.) martā Visbādenē.
Ievērojamākās publikācijas:
- Darstellung der gegenwärtigen Verfassung der Stadt Dorpat - Riga 1827;
- Ueber den Sachsenspiegel, als Quelle des mittlern und umgearbeiteten livländ. Ritterrechts - Riga,1827;
- Beiträge zur Kunde der Liv- und Kurländischen Rechtsquellen - Riga, 1832;
- Das römische Recht in d. deutschen Ostseeprovinzen Russlands - Dorpt, 1833;
- Forschungen auf dem Gebiet der Liv-, Esth- und Kurländischen Rechtsgeschichte - Dorpt, 1838;
- Das liv- und esthländische Privatrecht - Dorpt, 1838 (2. izdevums Revel, 1847-1848);
- Das kurländische Privatrecht" - Revel, 1851;
- Einleitung in die liv-, esth- und Kurländische Rechtsgeschichte - Revel, 1839;
- Sammlung der Rechtsquellen Liv-, Esth- und Kurlands - Derpt, 1845-1846;
- "Theoretisch-praktische Erörterungen aus den in Liv-, Esth- und Kurland geltenden Rechten - Derpt, 1839-1853;
u.c.
Literatūra par šo tēmu
- Baltijas civiltiesību "tēvs" Frīdrihs Georgs fon Bunge // Jurista Vārds. 03.11.2009.
