Atšķirības starp "Ludvigs Ernests, Lineburgas princis" versijām
m |
m |
||
| (13 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 3. rindiņa: | 3. rindiņa: | ||
|- | |- | ||
| colspan="2" style="padding-bottom:1em;text-align:center;" | [[Image:Ludwig_Ernst_Herzog_zu_Braunschweig-Wolfenbüttel-Bevern.jpg|200px]] | | colspan="2" style="padding-bottom:1em;text-align:center;" | [[Image:Ludwig_Ernst_Herzog_zu_Braunschweig-Wolfenbüttel-Bevern.jpg|200px]] | ||
| + | |- | ||
| + | | style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''hercogs''' | ||
| + | | style="vertical-align: top; text-align: left;" | 1741. | ||
|- | |- | ||
| style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''dzimis''' | | style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''dzimis''' | ||
| 42. rindiņa: | 45. rindiņa: | ||
| style="vertical-align: top; text-align: left;" | [[princis]] | | style="vertical-align: top; text-align: left;" | [[princis]] | ||
|} | |} | ||
| − | '''Ludvigs Ernests fon Volfenbitels''' (''Ludwig Ernst von Braunschweig-Lüneburg-Bevern'') - [[Velfu dinastija]]s Braunšveigas-Lineburgas [[princis]], [[Austrijas impērija]]s [[feldmaršals]], Nīderlandes apvienoto provinču ģenerālkapteinis, [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s [[hercogs]]. Braunšveigas-Lineburgas hercoga Ferdinanda Albrehta II (''Ferdinand Albrecht II von Braunschweig-Wolfenbüttel'') un hercogienes Antuanetes Amālijas (''Antoinette Amalie von Braunschweig-Wolfenbüttel'') ceturtais bērns. | + | '''Ludvigs Ernests fon Volfenbitels''' (''Ludwig Ernst von Braunschweig-Lüneburg-Bevern'', arī ''von Braunschweig-Wolfenbüttel-Bevern''; 1718.-1788.) - [[Velfu dinastija]]s Braunšveigas-Lineburgas [[princis]], [[Austrijas impērija]]s [[feldmaršals]], Nīderlandes apvienoto provinču ģenerālkapteinis, [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s [[hercogs]], Orānijas un Nasavas [[reģents]]. Braunšveigas-Lineburgas hercoga Ferdinanda Albrehta II (''Ferdinand Albrecht II von Braunschweig-Wolfenbüttel'') un hercogienes Antuanetes Amālijas (''Antoinette Amalie von Braunschweig-Wolfenbüttel'') ceturtais bērns. 1737. gadā kā pulvedis ar savu Volfenbitelas pulku iestājās Austrijas impērijas armijā, piedalījās karā ar [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]]. 1740. gadā iestājās Nīderlandes apvienoto provinču dienestā kā ģenerālmajors. 1741. gada 27. jūnijā Ludvigu Ernestu ievēlēja par Kurzemes un Zemgales hercogu, [[Krievijas impērija|Krievijā]] arestētā un izsūtītā trimdā hercoga [[Ernsts Johans fon Bīrons|Ernsta Johana]] vietā, taču jau 6. decembrī padzīts no hercogistes (velti mēģinājis Krievijā panākt atbalstu, viņš 1742. gadā atgriezās Volfenbitelā). 1744. gadā feldmaršala statusā vadīja Austrijas armiju Otrajā Silēzijas karā, tika ievainots 1745. gada 30. septembrī kaujā pie Sūras (''Schlacht bei Soor''), piedalījās kaujās pie Ruso (''Schlacht bei Roucoux'', 11.10.1746.) un Laufeldas (''Schlacht bei Lauffeldt'', 2.07.1747.). 1749. gadā stājās dienestā Orānijas Vilhelma IV karaspēkā kā feldmaršals (saglabājot savas dienesta pakāpes Austrijas impērijā un [[Svētā Romas impērija|Sv. Romas impērijā]]). Pēc Vilhelma IV nāves iecelts par Nīderlanes armijas ģenerālkapteini un kopā ar savu brāli Karlu par mazgadīgā Vilhelma V aizbildni (pēc Hanoveras Annas nāves 1759. gadā reģents). Šajā statusā ievērojams kā milzuma pamfletu un karikatūru varonis, kas dažkārt viņu ļauj literatūrā dēvēt par pirmo mediju propagandas upuri Nīderlandē. Pēc 1784. gada pārcālās uz dzīvi Āhenā, bet no 1786. gada dzīvoja Eizenahā, kur rakstīja memuārus (izdoti vācu valodā, pēc tam tulkoti franciski un flāmiski, un bija visai populāri lasītāju vidū). Mira 1788. gada 12. maijā Eizenahā. |
| + | |||
| + | {{Ksākums}} | ||
| + | {{amati|pirms = [[Bīrons Ernsts Johans, Kurzemes hercogs|Ernsts Johans]]|virsraksts = [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercogs]]|periods = 1741.|pēc = [[Kurzemes un Zemgales hercogistes padome|Hercogistes padome]]}} | ||
| + | {{Kbeigas}} | ||
== Literatūra == | == Literatūra == | ||
| 56. rindiņa: | 63. rindiņa: | ||
* [http://www.welfen.de/LudErnst.htm Ludwig Ernst Herzog zu Braunschweig-Wolfenbüttel-Bevern - welfen.de] | * [http://www.welfen.de/LudErnst.htm Ludwig Ernst Herzog zu Braunschweig-Wolfenbüttel-Bevern - welfen.de] | ||
| − | [[Kategorija: | + | [[Kategorija:L]] |
Pašreizējā versija, 2014. gada 11. marts, plkst. 15.07
| |
| hercogs | 1741. |
| dzimis | 25..09.1718. Volfenbitelā |
| miris | 12.05.1788. Eizenahā |
| laulība | ... |
| bērni | nav |
| tēvs | Ferdinands Albrehts II fon Volfenbitels |
| māte | Antuanete Amālija fon Volfenbitela |
| brāļi, māsas |
|
| tituls | princis |
Ludvigs Ernests fon Volfenbitels (Ludwig Ernst von Braunschweig-Lüneburg-Bevern, arī von Braunschweig-Wolfenbüttel-Bevern; 1718.-1788.) - Velfu dinastijas Braunšveigas-Lineburgas princis, Austrijas impērijas feldmaršals, Nīderlandes apvienoto provinču ģenerālkapteinis, Kurzemes un Zemgales hercogistes hercogs, Orānijas un Nasavas reģents. Braunšveigas-Lineburgas hercoga Ferdinanda Albrehta II (Ferdinand Albrecht II von Braunschweig-Wolfenbüttel) un hercogienes Antuanetes Amālijas (Antoinette Amalie von Braunschweig-Wolfenbüttel) ceturtais bērns. 1737. gadā kā pulvedis ar savu Volfenbitelas pulku iestājās Austrijas impērijas armijā, piedalījās karā ar Osmaņu impēriju. 1740. gadā iestājās Nīderlandes apvienoto provinču dienestā kā ģenerālmajors. 1741. gada 27. jūnijā Ludvigu Ernestu ievēlēja par Kurzemes un Zemgales hercogu, Krievijā arestētā un izsūtītā trimdā hercoga Ernsta Johana vietā, taču jau 6. decembrī padzīts no hercogistes (velti mēģinājis Krievijā panākt atbalstu, viņš 1742. gadā atgriezās Volfenbitelā). 1744. gadā feldmaršala statusā vadīja Austrijas armiju Otrajā Silēzijas karā, tika ievainots 1745. gada 30. septembrī kaujā pie Sūras (Schlacht bei Soor), piedalījās kaujās pie Ruso (Schlacht bei Roucoux, 11.10.1746.) un Laufeldas (Schlacht bei Lauffeldt, 2.07.1747.). 1749. gadā stājās dienestā Orānijas Vilhelma IV karaspēkā kā feldmaršals (saglabājot savas dienesta pakāpes Austrijas impērijā un Sv. Romas impērijā). Pēc Vilhelma IV nāves iecelts par Nīderlanes armijas ģenerālkapteini un kopā ar savu brāli Karlu par mazgadīgā Vilhelma V aizbildni (pēc Hanoveras Annas nāves 1759. gadā reģents). Šajā statusā ievērojams kā milzuma pamfletu un karikatūru varonis, kas dažkārt viņu ļauj literatūrā dēvēt par pirmo mediju propagandas upuri Nīderlandē. Pēc 1784. gada pārcālās uz dzīvi Āhenā, bet no 1786. gada dzīvoja Eizenahā, kur rakstīja memuārus (izdoti vācu valodā, pēc tam tulkoti franciski un flāmiski, un bija visai populāri lasītāju vidū). Mira 1788. gada 12. maijā Eizenahā.
| Priekštecis: Ernsts Johans |
Kurzemes un Zemgales hercogs 1741. |
Pēctecis: Hercogistes padome |
Literatūra
- Römer C. Braunschweig-Bevern, Ein Fürstenhaus als europäische Dynastie 1667–1884. - Braunschweig, 1997, S. 68
- Bootsma N. Braunschweig und Oranien in 18. und frühen 19. Jahrhundert. / Onder den Oranjeboom. Textband. Dynasty in der Republik. Das Haus Oranien-Nassau als Vermittler niederländische Kultur in deutschen Territorien im 17. und 18. Jahrhundert. - Herausgegeben von Horst Lademacher, 1999, S. 239-243
