Atšķirības starp "Hāni" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Hahn_Wappen.png|right|thumb|200px|fon Hāni]] | [[Attēls:Hahn_Wappen.png|right|thumb|200px|fon Hāni]] | ||
| + | [[Attēls:Baron_Hahn_Wappen.png|right|thumb|200px|baroni fon Hāni]] | ||
baroni '''Hāni''' (vc. ''Baron von Hahn,'', kr. ''бароны фон Ган'') - sena [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] bruņniecības dzimta [[Livonija|Livonijā]], vēlāk Krievijas impērijas [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]]. 1620. gadā dzimta (''Hahn a.d.H. Postenden'') ierakstīta Kurzemes, 1854. gadā - Vidzemes, 1849. gadā (''Hahn a.d.H. Lahhentagge'') - Sāmsalas, 1864. gadā (''Hahn a.d.H. Ladigfer'') - Igaunijas bruņniecības matrikulā (1839. gadā Igaunijas matrikulā tika ierakstīti arī Pastendes Hāni). 1862.. gadā [[Krievijas impērijas Senāts]] apstiprināja fon Hānu tiesības uz [[Barons|barona]] titulu. No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] [[mestrs]] (1324-1328) Reimars Hāns (''Reymar Hane''); Pēterburgas pasta direktors Johans Augusts fon Hāns (?-1799); Kurzemes cilvilgubernators (1824–1827), Vidzemes cilvilgubernators (1827–1829), senators un [[Krievijas impērijas Valsts padome]]s loceklis Pauls Teodors fon Hāns (''Paul Theodor von Hahn'', 1793-1862). | baroni '''Hāni''' (vc. ''Baron von Hahn,'', kr. ''бароны фон Ган'') - sena [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] bruņniecības dzimta [[Livonija|Livonijā]], vēlāk Krievijas impērijas [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]]. 1620. gadā dzimta (''Hahn a.d.H. Postenden'') ierakstīta Kurzemes, 1854. gadā - Vidzemes, 1849. gadā (''Hahn a.d.H. Lahhentagge'') - Sāmsalas, 1864. gadā (''Hahn a.d.H. Ladigfer'') - Igaunijas bruņniecības matrikulā (1839. gadā Igaunijas matrikulā tika ierakstīti arī Pastendes Hāni). 1862.. gadā [[Krievijas impērijas Senāts]] apstiprināja fon Hānu tiesības uz [[Barons|barona]] titulu. No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] [[mestrs]] (1324-1328) Reimars Hāns (''Reymar Hane''); Pēterburgas pasta direktors Johans Augusts fon Hāns (?-1799); Kurzemes cilvilgubernators (1824–1827), Vidzemes cilvilgubernators (1827–1829), senators un [[Krievijas impērijas Valsts padome]]s loceklis Pauls Teodors fon Hāns (''Paul Theodor von Hahn'', 1793-1862). | ||
Versija, kas saglabāta 2014. gada 21. maijs, plkst. 14.46
baroni Hāni (vc. Baron von Hahn,, kr. бароны фон Ган) - sena vācbaltiešu bruņniecības dzimta Livonijā, vēlāk Krievijas impērijas Vidzemes guberņā. 1620. gadā dzimta (Hahn a.d.H. Postenden) ierakstīta Kurzemes, 1854. gadā - Vidzemes, 1849. gadā (Hahn a.d.H. Lahhentagge) - Sāmsalas, 1864. gadā (Hahn a.d.H. Ladigfer) - Igaunijas bruņniecības matrikulā (1839. gadā Igaunijas matrikulā tika ierakstīti arī Pastendes Hāni). 1862.. gadā Krievijas impērijas Senāts apstiprināja fon Hānu tiesības uz barona titulu. No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Livonijas ordeņa mestrs (1324-1328) Reimars Hāns (Reymar Hane); Pēterburgas pasta direktors Johans Augusts fon Hāns (?-1799); Kurzemes cilvilgubernators (1824–1827), Vidzemes cilvilgubernators (1827–1829), senators un Krievijas impērijas Valsts padomes loceklis Pauls Teodors fon Hāns (Paul Theodor von Hahn, 1793-1862).
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika periodos dzimtas valdījumā bijušas Pastendes (Postenden) u.c. muižas.
