Atšķirības starp "Kelleri" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
 
[[Attēls:Graf_Keller_Wappen.png|right|thumb|300px|]]
 
[[Attēls:Graf_Keller_Wappen.png|right|thumb|300px|]]
 
Grāfi fon '''Kelleri''' (vc. ''Grafen von Keller '', kr. ''графы фон Келлер'') - vācu labdzimušo dzimta Krievijas impērijas [[Kurzemes guberņa|Vidzemes]], [[Igaunijas guberņa|Igaunijas]] guberņās un Iekškrievijā: Vitebskas, Smoļenskas un Ņižegorodskas guberņās. 1860. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes, bet 1905. gadā - Igaunijas bruņniecības matrikulā. Dzimtas aizsācējs ir šveicietis, Austrijas armijas pulkvedis Fridrihs Heinrihs Kellers (?-1732). Tā mazdēls [[barons]] Ludvigs Kristofers (1757-1827) bija Prūsijas karalistes sūtnis Krievijā, Austrijā, par dienestu saņēmis [[Grāfs|grāfa]] titulu. Tā dēls Teodors fon Kellers (1791 - ?) stājās Krievijas impērijas dienestā, aizsākot dzimtas atzaru Krievijā. Dēli:  
 
Grāfi fon '''Kelleri''' (vc. ''Grafen von Keller '', kr. ''графы фон Келлер'') - vācu labdzimušo dzimta Krievijas impērijas [[Kurzemes guberņa|Vidzemes]], [[Igaunijas guberņa|Igaunijas]] guberņās un Iekškrievijā: Vitebskas, Smoļenskas un Ņižegorodskas guberņās. 1860. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes, bet 1905. gadā - Igaunijas bruņniecības matrikulā. Dzimtas aizsācējs ir šveicietis, Austrijas armijas pulkvedis Fridrihs Heinrihs Kellers (?-1732). Tā mazdēls [[barons]] Ludvigs Kristofers (1757-1827) bija Prūsijas karalistes sūtnis Krievijā, Austrijā, par dienestu saņēmis [[Grāfs|grāfa]] titulu. Tā dēls Teodors fon Kellers (1791 - ?) stājās Krievijas impērijas dienestā, aizsākot dzimtas atzaru Krievijā. Dēli:  
* [[Krievijas impērijas Senāts|senators]], [[īstenais valsts padomnieks]], MInskas gubernators (1858-1861) grāfs Eduards fon Kellers (1819-1903);
+
* [[Krievijas impērijas Senāts|senators]], [[īstenais valsts padomnieks]], MInskas [[gubernators]] (1858-1861) grāfs Eduards fon Kellers (1819-1903);
** ģenerālleitnants, krievu-turku kara (1877-78) varonis grāfs Teodors fon Kellers (3.8.1850-18.7.1904);
+
** [[ģenerālleitnants]], krievu-turku kara (1877-78) varonis grāfs Teodors fon Kellers (3.8.1850-18.7.1904);
 
*** Aleksandrs fon Kellers (1883-1946)  
 
*** Aleksandrs fon Kellers (1883-1946)  
 
** Aleksandrs;
 
** Aleksandrs;
 
** Marija (1846-1931);
 
** Marija (1846-1931);
 
* ģenerālleitnants Alfrēds fon Kellers (1820-1897);
 
* ģenerālleitnants Alfrēds fon Kellers (1820-1897);
* ģenerālmajors Artūrs fon Kellers (1827-1915);
+
* [[ģenerālmajors]] Artūrs fon Kellers (1827-1915);
 
** ģenerālmajors, Ķīnas kampaņas un kara ar Japānu varonis, Donas kazaku brigādes komandieris Artūrs fon Kellers (1867-1915);
 
** ģenerālmajors, Ķīnas kampaņas un kara ar Japānu varonis, Donas kazaku brigādes komandieris Artūrs fon Kellers (1867-1915);
  

Versija, kas saglabāta 2014. gada 4. decembris, plkst. 10.27

Graf Keller Wappen.png

Grāfi fon Kelleri (vc. Grafen von Keller , kr. графы фон Келлер) - vācu labdzimušo dzimta Krievijas impērijas Vidzemes, Igaunijas guberņās un Iekškrievijā: Vitebskas, Smoļenskas un Ņižegorodskas guberņās. 1860. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes, bet 1905. gadā - Igaunijas bruņniecības matrikulā. Dzimtas aizsācējs ir šveicietis, Austrijas armijas pulkvedis Fridrihs Heinrihs Kellers (?-1732). Tā mazdēls barons Ludvigs Kristofers (1757-1827) bija Prūsijas karalistes sūtnis Krievijā, Austrijā, par dienestu saņēmis grāfa titulu. Tā dēls Teodors fon Kellers (1791 - ?) stājās Krievijas impērijas dienestā, aizsākot dzimtas atzaru Krievijā. Dēli:

  • senators, īstenais valsts padomnieks, MInskas gubernators (1858-1861) grāfs Eduards fon Kellers (1819-1903);
    • ģenerālleitnants, krievu-turku kara (1877-78) varonis grāfs Teodors fon Kellers (3.8.1850-18.7.1904);
      • Aleksandrs fon Kellers (1883-1946)
    • Aleksandrs;
    • Marija (1846-1931);
  • ģenerālleitnants Alfrēds fon Kellers (1820-1897);
  • ģenerālmajors Artūrs fon Kellers (1827-1915);
    • ģenerālmajors, Ķīnas kampaņas un kara ar Japānu varonis, Donas kazaku brigādes komandieris Artūrs fon Kellers (1867-1915);


Literatūra par šo tēmu

  • Князь Пётр Долгоруков Российская родословная книга. — С.-Петербург: Типография III Отделения Сов Е. И. В. Канцелярии, 1856. - Т. 3. - С. 156-157. - 523 с.

Resursi internetā par šo tēmu