Atšķirības starp "Rusi" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Rusi''' (no zv. ''rods'' - "airētājs", skr. ''русь'') - agrajos viduslaikos Austrumeiropā lietots apzīmējums skandināviem (somi par "rudsi" dēvēja tikai zviedrus), kas tur sirot un tirgoties. X-XII gs. [[Senkrievu kņazistes|senkrievu kņazistēs]] tā dēvēja daļu profesionālo karavīru, [[Kņazs|kņazu]] [[Karadraudze|karadraudžu]] vietējos skandināvu izcelsmes locekļus, nošķirot no skandināviem, t.s. [[varjagi]]em. Acīmredzot no šī vārda vēlākos gadsimtos atvasināts zemes apzīmējums "Krievzeme" (''Русь''), etnonīms "krievi" (''русские'') un jaunajos laikos valsts nosaukums "Krievija" (''Россия''). | + | '''Rusi''' (no senģerm. ''roðr'', zv. ''rods'' - "airētājs", skr. ''русь'') - agrajos viduslaikos Austrumeiropā lietots apzīmējums skandināviem (somi par "rudsi" dēvēja tikai zviedrus), kas tur sirot un tirgoties. X-XII gs. [[Senkrievu kņazistes|senkrievu kņazistēs]] tā dēvēja daļu profesionālo karavīru, [[Kņazs|kņazu]] [[Karadraudze|karadraudžu]] vietējos skandināvu izcelsmes locekļus, nošķirot no skandināviem, t.s. [[varjagi]]em. Pirmo reizi apzīmējums "rhos" (''qui se, id est gentem suum, Rhos vocari dicebant'') parādās 839. gadā Bertranda franku hronikā. Acīmredzot no šī vārda vēlākos gadsimtos atvasināts zemes apzīmējums "Krievzeme" (''Русь''), etnonīms "krievi" (''русские'') un jaunajos laikos valsts nosaukums "Krievija" (''Россия''). |
Skat. Arī: [[normaņi]], [[vikingi]] | Skat. Arī: [[normaņi]], [[vikingi]] | ||
| + | |||
| + | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
| + | |||
| + | * Omeljan Pritsak. The Origin of Rus'. - Harvard University Press: Cambridge Mass., 1991 | ||
| + | * The Annals of Saint-Bertin, / trns. Janet L. Nelson - Manchester and New York, 1991 | ||
| + | ---- | ||
| + | * Ingmar Jansson: Skandinavien, Baltikum och Rus' under vikingatiden. // Det 22. nordiske historikermøte. Rapport I: Norden og Baltikum. Oslo 1994 | ||
| + | ---- | ||
| + | * Gottfried Schramm. Rus und Russland. // Reallexikon der Germanischen Altertumskunde. Bd. 25 - Berlin, 2003, S. 609-616 | ||
| + | * Marcin Woloszyn. Rus und Russland. // Reallexikon der Germanischen Altertumskunde. Bd. 25 - Berlin, 2003, S. 616-619 | ||
[[Category:Sabiedrība]] | [[Category:Sabiedrība]] | ||
Versija, kas saglabāta 2015. gada 8. augusts, plkst. 07.55
Rusi (no senģerm. roðr, zv. rods - "airētājs", skr. русь) - agrajos viduslaikos Austrumeiropā lietots apzīmējums skandināviem (somi par "rudsi" dēvēja tikai zviedrus), kas tur sirot un tirgoties. X-XII gs. senkrievu kņazistēs tā dēvēja daļu profesionālo karavīru, kņazu karadraudžu vietējos skandināvu izcelsmes locekļus, nošķirot no skandināviem, t.s. varjagiem. Pirmo reizi apzīmējums "rhos" (qui se, id est gentem suum, Rhos vocari dicebant) parādās 839. gadā Bertranda franku hronikā. Acīmredzot no šī vārda vēlākos gadsimtos atvasināts zemes apzīmējums "Krievzeme" (Русь), etnonīms "krievi" (русские) un jaunajos laikos valsts nosaukums "Krievija" (Россия).
Literatūra par šo tēmu
- Omeljan Pritsak. The Origin of Rus'. - Harvard University Press: Cambridge Mass., 1991
- The Annals of Saint-Bertin, / trns. Janet L. Nelson - Manchester and New York, 1991
- Ingmar Jansson: Skandinavien, Baltikum och Rus' under vikingatiden. // Det 22. nordiske historikermøte. Rapport I: Norden og Baltikum. Oslo 1994
- Gottfried Schramm. Rus und Russland. // Reallexikon der Germanischen Altertumskunde. Bd. 25 - Berlin, 2003, S. 609-616
- Marcin Woloszyn. Rus und Russland. // Reallexikon der Germanischen Altertumskunde. Bd. 25 - Berlin, 2003, S. 616-619
